Jaunā sabiedriskā medija izveides koncepcijas detalizācijas izstrāde šobrīd ir pusceļā, bet 15 darba grupas vēl ne pie kādiem konkrētiem secinājumiem nav nonākušas, atzīst Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP).
Līdz gada beigām gan viss būšot. Tomēr nozares eksperti nav pārliecināti, vai detalizācijai atvēlētie 80 000 latu tiks lietderīgi iztērēti un vai koncepcija neieguls putekļainā plauktā.
Koncepcijas projekts tika izstrādāts aprīlī, bet kopš augusta notiek tā detalizācija, kurai jābūt gatavai decembrī. Publiskajā telpā jau izskanējusi kritika par apšaubāmiem tēriņiem: portāls pietiek.com vērsis uzmanību uz NEPLP vadītāja Aināra Dimanta koncepcijas izvērtējuma pasūtījumu bijušajam televīzijas žurnālistam Jānim Domburam, kam par darbu, kurā neesot nekā vairāk par tukšām frāzēm, samaksāti 2000 latu. Preses konferencē NEPLP pārstāvis Gints Grūbe gan uzsvēra – notiek aktīvs un pilnvērtīgs darbs: «Visi eksperti un darba grupas, kas izvērtē dažādus koncepcijas aspektus, strādā, ir notikušas sanāksmes.»
Tiesa, gala lēmums nevienā no jautājumiem vēl nav pieņemts. Tomēr līdz decembra beigām viss būšot, un cerams, ka koncepcija plauktā neieguls. Vēl gan savs vārds sakāms politiķiem, kuriem būs jāizlemj, vai Latvijai vajadzīgs spēcīgs sabiedriskais medijs vai ne.
Vērtējot jau padarīto, projekta vadītājs Gints Miķelsons atzina, ka nav īsti skaidrs, kā tas viss beigsies, jo viedokļu dažādība esot liela. Līdz ar to neesot skaidrs, kurš no stratēģiskā plāna trim variantiem varētu tikt atbalstīts: esošais (Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīzija (LTV) darbojas neatkarīgi viens no otra); vienots medijs ar kopēju vadību; vienota organizācija, kas pakalpojumus iepērk no neatkarīgiem producentiem. Svaru kausos joprojām tiek svērts, vai sabiedriskais medijs būs valsts struktūra, privāta vai abu apvienojums. Tāpat nav izlemts, kāds būs finansējuma modelis – valsts, nodeva, reklāma, jaukts. Eiropā gan dominējot nodevas vai līdzfinansējuma modelis. Šobrīd vēl tiekot vērtēts, vai 50 eiro gadā uz vienu mājsaimniecību būtu pietiekama summa.
Otra projekta vadītāja Zane Čulkstēna norādīja, ka vēl daudz jāstrādā, lai saprastu, kādam ir jābūt satura pasūtījumam attiecībā uz dažādām auditorijas grupām. Katrā ziņā šābrīža piedāvājums nav apmierinošs, salīdzinot ar citu valstu medijiem, piemēram, LTV ir pārāk mazs ziņu segments, bet bērnu raidījumu – vēl mazāk, kopumā tikai 2% no visa raidlaika.
Aktuāls ir arī jautājums par to, ko darīt ar LR un LTV darbiniekiem: atstāt esošos, kopumā 670, palielināt vai samazināt viņu skaitu. Esot jādomā ne tikai par darbiniekiem, bet arī par telpām. Ja tiks nolemts izmantot līdzšinējās LTV un LR ēkas Zaķusalā un Doma laukumā, tad tām noteikti vajadzīga rekonstrukcija, turklāt platība tajās ir pārāk liela – katrā pa 30 000 kvadrātmetru, teica G. Miķelsons. Jau drīzumā pa Zaķusalas namu nevarēšot pārvietoties bez aizsargķiveres, jo ik pa laikam izkrītot kāds ķieģelis. Vēl esot citi varianti – īrēt atsevišķu ēku gan jaunajai administrācijai, gan studijām vai arī būvēt «jaunu vieglas konstrukcijas ēku».
Lūgts komentēt minēto projektu, Elektronisko komunikāciju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls atzina: «Tas viss šķiet visai bezcerīgs pasākums, jo nav skaidra mērķa, ko grib sasniegt. Visu šo lietu nopietni apdraud alternatīvie mediji, kas arvien vairāk pārņem auditoriju, līdz ar to jāšaubās, cik ilgi šāds sabiedriskais medijs vispār būs vajadzīgs.» Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka norādīja, ka skaidrs esot tas, ka pārmaiņas attiecībā uz sabiedrisko mediju ir vajadzīgas. «Neesmu redzējusi nevienu dokumentu, tāpēc komentēt nevaru. Mani gan interesē, kas tur būs, piemēram: kāds finansējuma modelis tajā tiks piedāvāts. Ja tā būs abonentmaksa, tad kā to ieviesīs?»