Demokrāts Baraks Obama arī turpmākos četrus gadus vadīs ASV. Viņš uzvarējis otrdien notikušajās Amerikas prezidenta vēlēšanās, ar nelielu pārsvaru pārspējot republikāni Mitu Romniju. Balsojuma rezultāti vēlreiz apliecināja ekonomisko grūtību nomocītās amerikāņu sabiedrības šķelšanos.
Tas atspoguļojās arī paralēli notikušajās Kongresa starpvēlēšanās, kuru iznākums likumdevējā saglabāja varas balansu, kas visdrīzāk nozīmēs vairāk ķildošanās starp demokrātiem un republikāņiem, nevis efektīvu darbību. Bet rīcībnespējīgs parlaments ierobežos B. Obamas iespējas realizēt plānus uzlabot ekonomikas stāvokli un samazināt ASV milzīgo parādu.
Arī savā uzvaras runā pārvēlētais prezidents aicināja amerikāņus pārvarēt domstarpības un sadarboties. «Mēs esam amerikāņu ģimene, kas ceļas un krīt kopā kā nācija, un savā sirdī mēs zinām, ka Savienotajām Valstīm pats labākais ir vēl tikai priekšā,» sacīja B. Obama, uzrunājot atbalstītājus Čikāgā.
Arī M. Romnijs paziņoja, ka šis ir visnepiemērotākais laiks «partiju strīdiem un politiskas pozas ieņemšanai».
Visu izšķir Ohaio
Apstiprinājās prognozes, ka šīs prezidenta vēlēšanas izšķirs tā sauktie svārstīgie štati, kuros vēsturiski nav bijis lielāka atbalsta vienai vai otrai partijai. Tieši triumfs šajos štatos un to elektoru balsis ļāva B. Obamam saņemt vismaz 270 balsu elektoru kolēģijā un nodrošināt otro prezidentūras termiņu. Kopumā demokrātu kandidāts ieguva vismaz 303, bet M. Romnijs 206 elektoru balsis.
B. Obamas uzvara nacionālā mērogā bija skaidra pēc tam, kad tapa zināms, ka viņš ir apsteidzis savu konkurentu nozīmīgākajā no svārstīgajiem štatiem - Ohaio. Tur viņu atbalstīja 50%, bet M. Romniju 48% vēlētāji.
Šis štats saistībā ar ASV prezidenta vēlēšanām ir iemantojis mistisku auru, jo kopš 1960. gada šeit uzvarējušais kandidāts vienmēr ir uzvarējis arī nacionālā mērogā. Tā nozīmību apliecina arī fakts, ka abi šā gada prezidenta amata kandidāti priekšvēlēšanu kampaņā Ohaio kopā iztērēja 148 miljonus dolāru (80 miljoni latu), raksta The Independent.
Analītiķi uzskata, ka uzvaru Ohaio B. Obamam nodrošināja viņa lēmums 2009. gadā bezdibeņa malā nonākušās ASV autoindustrijas glābšanai piešķirt 85 miljardus dolāru (46 miljardi latu) federālo līdzekļu. Ohaio astotā daļa strādājošo ir nodarbināti autoindustrijā.
Apsteidz par nieka tiesu
ASV prezidenta vēlēšanu uzvarētāju nenosaka iedzīvotāju nodoto balsu skaits, bet elektoru balsis, ko deleģē katrs no 50 ASV štatiem (katram štatam ir atšķirīgs elektoru skaits, ko nosaka iedzīvotāju daudzums). Tāpēc var rasties greizs iespaids, ka B. Obama ir uzvarējis pārliecinoši.
Tomēr, ja aplūko katram kandidātam nodotās vēlētāju balsis, aina ir pavisam citāda. Vēlēšanu provizoriskie rezultāti, kas bija pieejami trešdien vakarpusē, rādīja, ka par B. Obamu ir nobalsojuši vismaz 59,8 miljoni amerikāņu, bet par M. Romniju - vismaz 57 miljoni. Procentuāli tas būtu 50 pret 48 pašreizējā prezidenta labā.
Ja analizē šādā šķērsgriezumā, kļūst redzams, ka B. Obamam uzvaru ir palīdzējušas iegūt minoritātes - afroamerikāņi, latīņamerikāņu izcelsmes pilsoņi, kā arī sievietes un jaunieši. Par B. Obamu balsojušo vidū 54% bija sievietes, par M. Romniju - 44%. Salīdzinājumam - no balsotājiem par M. Romniju 52% bija vīrieši, raksta The Christian Science Monitor.
Ļoti svarīgi ir izcelt latīņamerikāņu izcelsmes ASV pilsoņu balsojumu, jo par B. Obamu nobalsoja 71% šīs minoritātes pārstāvju. Šī grupa pašlaik veido 17% no visiem Amerikas iedzīvotājiem un 10% no balsstiesīgajiem pilsoņiem, bet nākotnē tās nozīmība tikai pieaugs, jo prognozes liecina, ka 2015. gadā viņi veidos jau 30% no visiem ASV iedzīvotājiem.
Nākotne solās būt smaga
Tomēr par nozīmīgāko iemeslu B. Obamas uzvarai tiek nosaukta ASV ekonomika, kas tika uzskatīta arī par viņa galveno klupšanas akmeni. Vēlēšanu iznākums apliecina, ka vairākums amerikāņu atbalsta prezidenta līdzšinējos centienus atveseļot ekonomiku un samazināt ilgstoši augsto bezdarbu. Kopš 1936. gada viņš ir otrais ASV prezidents, kurš pārvēlēts tad, kad bezdarba līmenis pārsniedz ASV par kritisko uzskatīto 7,2% slieksni. B. Obamas pārvēlēšanas laikā ASV bez darba ir 7,9% darbspējīgo amerikāņu. Līdz šim kas tāds bija izdevies Franklinam Rūzveltam Lielās depresijas laikā.
Tomēr īstām svinībām B. Obamam nav laika un iemesla. Vienlaikus ar prezidenta vēlēšanām notikušajās Kongresa starpvēlēšanās viņa pārstāvētā Demokrātu partija nosargāja vairākumu Senātā, bet Pārstāvju palātā tas arī vismaz divus turpmākos gadus piederēs republikāņiem.
Status quo saglabāšanās Kongresā apdraud ASV prezidenta plānu līdz gada beigām apstiprināt federālā budžeta izdevumu samazināšanu un nodokļu palielināšanu, kas nepieciešams, lai samazinātu rekordaugsto valdības parādu, kas ir sasniedzis 16 triljonus dolāru (8,6 triljoni latu).
B. Obamam būs ļoti grūti izpildīt arī vienu no saviem svarīgākajiem priekšvēlēšanu solījumiem - pieņemt jaunu imigrācijas likumu, kas vairākiem miljoniem nelegālo imigrantu pavērtu ceļu uz ASV pilsonības iegūšanu.