Šimpanzes un orangutani, gluži kā cilvēki, arī mēdz ciest no tā dēvētās pusmūža krīzes, secinājuši zinātnieki, kuri pētīja šo primātu apmierinātību ar dzīvi, vēsta raidsabiedrība BBC.
Jaunie pērtiķi ir pilnībā apmierināti ar savu dzīvi, bet, sasniedzot vidējo vecumu, apmierinātība ar dzīvi samazinās. Taču, pārvarot vidējo vecumu, pērtiķi atkal kļūst priecīgāki, secinājusi starptautiskā zinātnieku grupa. Līdzīgas izmaiņas apmierinātībā ar dzīvi novērojamas arī cilvēkiem.
BBC vēsta, ka pētījumā piedalījās psihologi, primātu pētnieki un ekonomisti. Pētījumā secinātais vēlāk publicēts zinātniskajos žurnālos.
Ja pētījums apliecinātu, ka pērtiķi, gluži kā cilvēki, mēdz ciest no pusmūža krīzes, tas būtu vēl viens pierādījums ciešajai primātu un cilvēku radniecībai, sacījis viens no grupas vadošajiem pētniekiem, profesors Aleksandrs Veiss.
Pētījums tiešām apliecināja, ka gan cilvēki, gan šimpanzes un orangutani, neatkarīgo no dzimuma, pusmūžā mēdz pārciest krīzi, un šo parādību nevar attiecināt vien uz Homo Sapiens.
Zinātnieku pētījumā piedalījās 508 dažāda vecuma šimpanzes un orangutani. Pārbaudītie pērtiķi dzīvoja zoodārzos, pētniecības centros un rezervātos. Dzīvnieku apmierinātību ar dzīvi pētīja zoodārza darbinieki, brīvprātīgie, vetārsti un citi darbinieki, kuri konkrētos dzīvniekus bija kopuši jau vismaz divus gadus.
Dzīvnieku novērotāji aizpildīja anketas, kuras bija līdzīgas tām, kuras liek aizpildīt cilvēkiem, aptaujās par viņu apmierinātību ar dzīvi. Cilvēku un pērtiķu līdzība nav balstīta tikai uz ģenētiku un psiholoģiju, uzsvēris Veiss. Kā piemēru viņš min to, ka šimpanzes līdzīgi kā cilvēki mēdz izjust sociālo spiedienu un stresu. Zinātnieks gan atzīst, ka "šimpanze, saskaroties ar pusmūža krīzi, nemetas iegādāties jaunu, jaudīgu, sarkanas krāsas auto". "Taču viņš var sākt izrādīt lielāku vēlmi pāroties ar mātītēm," saka zinātnieks.
Cilvēkiem, neatkarīgi no izglītības līmeņa, ienākumiem un ģimenes stāvokļa, pusmūža krīzes visiem, kurus tā skar, izpaužas pilnīgi identiski, norāda otrs grupas zinātnieks Endrjū Osvalds, kurš cilvēku laimes faktorus pēta jau 20 gadus. Viņš norāda, ka liels bija zinātnieku pārsteigums, saprotot, ka arī pērtiķiem pusmūža krīzes izpaužas vienādi.
Līdz šim tika uzskatīts, ka pusmūža krīzes attiecās tikai uz cilvēkiem un viņu dzīvesveidu. Taču tagad var secināt, ka pusmūža krīze var būt saistīta ar cilvēku dzīvesveidu, taču dzīvesveids šo fenomenu neizskaidro pilnībā, sacījis Veiss.
"Mums būtu dziļāk jāieskatās evolūcijas pagātnē," mudina zinātnieks, aicinot tupināt pētīt cilvēkam un pērtiķim kopīgo.