Portāla Gorod.lv 310 lasītāji piedalījušies kārtējā aptaujā un ziņojuši, kā viņi novērtētu cenzūras ieviešanu internetā. 52% respondentu atbildēja, ka cenzūra internetā esot nepieciešama, tomēr lielākā daļa atzīst, ka varas iestāžu kontrole pār informācijas izplatīšanu un tās saturu internetā nav iespējama. Trešā daļa aptaujāto uzskata, ka cenzūra internetā novedīs pie sabiedrības degradācijas.
Būtībā cenzūra ir vārda un plašsaziņas līdzekļu brīvības ierobežošanas forma, kas ir saistīta ar valsts interešu, sabiedrības un sabiedrisko institūtu aizstāvēšanas normām. Kā zināms, cenzūras loma un forma demokrātiskajā un totalitārajā valstī krāsi atšķiras. Latvijas Republikas konstitūcija nosaka, ka mūsu valsts ir demokrātiskā un tiesiskā valsts. Tas nozīmē, ka cenzūra tās ieviešanas gadījumā nodrošinātu valsts un politiskās iekārtas stabilitāti, maksimāli ievērojot cilvēktiesības.
Pēdējā laikā cenzūras ieviešanas jautājums ir aktuāls, jo lielu popularitāti guvuši interneta portāli un sociālie tīkli, kuros ikviens var izteikt savu viedokli, kas dažreiz dažādu iemeslu dēļ nav pieņemams. Šajā sakarā valstī sākuši domāt par iespējamu kontroli pār valstij nevēlamo viedokļu un materiālu publikāciju.
Viena no piedāvātajām iespējām ir, lai atbildību par lasītāju komentāriem uzņemtos interneta portāli, kas acīmredzot atvieglotu tiesībsargājošo instanču darbu pārkāpēja noteikšanā, jo šādā gadījumā nevajadzētu meklēt komentētāju.
Cits variants ir obligātās reģistrācijas ieviešana, kuras rezultātā lietotājs var komentēt kādu materiālu. Daži interneta portāli praktizē šo pieeju, jo komentētāji, zinot, ka portāla rīcībā ir viņa dati, ir uzmanīgāki savos spriedumos.
Pagaidām Latvijā likumdošana par internetā publicēto informāciju nav stingra, tāpēc cenzūras nepieciešamības jautājums ir atklāts. Savukārt portāla Gorod.lv lasītāji, kuri bieži vien komentē dažādus materiālus, atbalsta cenzūras ieviešanu internetā.
Jāatzīmē, ka amerikāņu kompānijas „Cryptohippie” 2009.gadā veiktā pētījuma dati liecina, ka interneta cenzūras visvairāk pakļauto valstu vidū pirms dažiem gadiem Latvija bija ieņēmusi 35.vietu, Lietuva – 36., Igaunija – 39. Krievija šajā reitingā ieņēma 4.vietu, viņu bija apsteigušas Baltkrievija, Kīna un Ziemeļkoreja. Lielbritānija un ASV ieņēma 5.un 6.vietu attiecīgi.