Pašreizējā Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektora Edgara Kota nomaiņa tiek organizēta, maksimāli izvairoties no pārmetumiem par politisko ietekmi vai pazīšanos vajadzīgajās aprindās, – tā apgalvo Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP).
Tomēr, neraugoties uz šīm pūlēm, kuluāros jau tiek piesaukti konkrēti uzvārdi, kas varētu tikt ierakstīti ailītēs līdzās televīzijas valdes locekļu amatiem. Viens no tiem ir Kaspars Kauliņš, kurš, kā izrādās, pats konsultējis savu paziņu padomē – Gintu Grūbi –, kā jauno televīzijas vadītāju meklēšanā piesaistīt personālatlases firmu.
Teorētiski šai pagaidām nezināmajai firmai jāatrod kandidāti LTV valdei, jāuzaicina viņi uz konkursu, jāizvērtē un visbeidzot jārekomendē padomes locekļiem, par ko balsot. NEPLP loceklis G. Grūbe iepriekš jau skaidroja, ka «neatkarīgu profesionāļu piesaiste pasargās jaunās LTV vadības izvēles procesu no pārmetumiem, ka tā jebkādā veidā saistīta ar politisku ietekmi, pazīšanos vai citiem neobjektīviem faktoriem».
Tomēr, atceroties, kā notika pašas NEPLP ievēlēšana – formāli apstiprinot Saeimas kuluāros jau pieņemtus lēmumus –, pastāv bažas, ka arī televīzijas vadības izvēle notiks, stipri vien domājot par gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vismaz pagaidām norobežojas no LTV vadības meklēšanas procedūras, un komisijas priekšsēdētājas biedrs Boriss Cilēvičs pauž cerību, ka politiķi arī turpmāk nemēģinās iejaukties: «Jāsaprot, ka šoreiz likmes ir daudz augstākas. Ja izvēli noteiks politika, nevis profesionalitāte, cilvēki vienkārši pārtrauks skatīties Latvijas Televīziju.»
Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka šajā ziņā optimismu nelolo: «Ģenerāldirektora maiņa notiek ciešā sasaistē ar gaidāmajām vēlēšanām, un politiķiem neapšaubāmi būs vēlme kontrolēt sabiedriskās televīzijas saturu. Mūsu uzdevums savukārt ir to nepieļaut.» Jau šobrīd valdošā koalīcija stingri kontrolējot televīzijas vadības nomaiņas procesu. Šis arī ir iemesls, kādēļ G. Līdaka pat nemēģina apsvērt domu par pašas piedalīšanos konkursā.
Komunikācija ar NEPLP norit ierasti smagnēji, un asociācijai sakrājušies neatbildēti jautājumi gan attiecībā uz izvirzītajiem kandidātu atlases kritērijiem, gan – personālatlases firmas izraudzīšanos, ko solīts paveikt līdz 18. decembrim. Potenciālie televīzijas vadītāji var pieteikties līdz 15. janvārim. Viņu izvērtēšana ilgs aptuveni mēnesi.
Arī G. Līdaka ir dzirdējusi dažus uzvārdus, kas jau teju ielikti amatos. Arī pieminēto K. Kauliņu. Tomēr komentēt šīs baumas viņa atturas. Jebkurā gadījumā – konkrētu kandidatūru parādīšanās, pirms konkurss noslēdzies, esot absurds.
Pats K. Kauliņš sarunā ar Neatkarīgo kategoriski noliedz, ka būtu nolūkojis sev vietu televīzijā vai kāds būtu to izdarījis viņa interesēs. Pašlaik K. Kauliņš strādā Krievijas kapitāla uzņēmumā SPI Group – tajā pašā, kam pieder alkohola ražotājs Latvijas balzams, un noprotams, ka pamest to negrasās. Kādreiz viņš vadīja bankas Swedbank personāla politiku Baltijas valstīs. Vienīgā saistība ar Latvijas Televīzijā notiekošajām pārmaiņām viņam esot pēc paša iniciatīvas NEPLP sniegtā konsultācija, bet konkursā K. Kauliņš noteikti nestartēšot.
Pret dažādu priekšlaikus uzvārdu parādīšanos, baumām un politiskām spekulācijām vienīgais līdzeklis ir pilnīga atklātība. Par to pārliecināta ir Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ināra Mūrniece. Tādēļ viņa aicinājusi padomi nodrošināt LTV vadītāju izvēles procesā maksimālu sabiedrības iesaisti – publiskas diskusijas ar kandidātu iztaujāšanu. «Ceru, ka padome to respektēs,» saka parlamentāriete. Tomēr jāatgādina, ka pirms pašas NEPLP ievēlēšanas līdzīga apņemšanās paputēja, jo padomes dalībnieki faktiski tika izraudzīti neoficiālā esarakstē, ko portāls pietiek.com nodēvēja par Ēlertes – Mūrnieces sarakstu.