Latvijas militārā drošība, kas ir nepastarpināti saistīta ar dalību Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (NATO), ir skaidri saprotama lielākajai daļai iedzīvotāju. Savukārt finanšu sektora drošība, kas ir ne mazāk svarīga, rada ļoti atšķirīgas asociācijas. Taču finanšu sektora drošībai mūsu dzīvē ir daudz praktiskāka nozīme, un finanšu sektora ietekme uz mūsu ikdienas lēmumiem ir tieša un visaptveroša.
Dalība Eiropas Ekonomikas un monetārajā savienībā jeb eirozonā uzlabos mūsu valsts publiskā un privātā finanšu sektora drošību. Diemžēl daudziem rodas maldīgs iespaids, ka eiro ieviešanas gadījumā notiks tieši pretējais. Lielā mērā šis iespaids rodas informācijas "lavīnas" ietekmē par ilgstošo krīzi atsevišķās eirozonas valstīs. Taču šaubas kliedē izpratne par to, kāda tieši krīze valda eirozonā. Pareizi to būtu saukt par parādu krīzi. Ir atsevišķas valstis, kuru publiskā sektora, kā arī privātā sektora parāda apjoms kļuva pārmērīgs. Lai izlabotu nesamērības (algās, cenās, izmaksās), kas valsts ekonomikā rodas šādā situācijā, notiek korekcija jeb krīze. Arī Latvijā šī korekcija krīzes veidā notika. Respektīvi, nav pamata runāt par eiro valūtas krīzi. Eurozonas izjukšanas iespējamību var salīdzināt ar lata devalvācijas iespējamību 2009.gadā - tāda doma ir izskanējusi, bet atbalsta tai nav un nebūs. Kā teica Eiropas Centrālās bankas prezidents Mario Dragi: "Eiro ir neatgriezenisks."
Latvijas dalībai NATO mūsu valsts sabiedrībā ir relatīvi stabils atbalsts. Tas norāda, ka Latvijas iedzīvotāji novērtē NATO sniegtās drošības garantijas. Dalība eirozonā Latvijai nodrošinās līdzvērtīgu drošību finanšu sfērā. Lai arī minētā apgalvojuma pamatojums nav acīmredzams, velkot paralēles starp NATO uzdevumiem un eirozonas uzdevumiem, var konstatēt, ka tie lielā mērā sakrīt.
Viens no NATO uzdevumiem ir nodrošināt stabilitāti Eiro-Atlantiskajā zonā. Arī eirozonas uzdevums pēc būtības ir nodrošina stabilitāti tās dalībvalstu finanšu saimniecībā. Te ir jāmin eirozonas "fiskālās disciplīnas līgums", kuru Latvija jau ir ratificējusi. Šis līgums paredz pienākumus eirozonas valstīm pieņemt atbildīgu budžeta politiku, kas novērstu pārmērīgu valsts parādu rašanos un nodrošinātu uzkrājumu veidošanu. 2010.gadā tika izveidots Eiropas Finanšu stabilitātes fonds, kurā tiek uzkrāti līdzekļi krīzes situācijām, kas tiek aizdoti pēc eirozonas dalībvalsts pieprasījuma. Šī fonda aizdošanas kapacitāte ir aptuveni EUR 500 miljardi. Iestājoties eirozonā, Latvijai šajā fondā būs jānogulda zināms līdzekļu apjoms, kas mums dos tiesības aizņemties fonda līdzekļus krīzes gadījumā. Vēl turpinās darbs pie Vienotā kredītiestāžu uzraudzības mehānisma, kam nākotnē būs jānodrošina efektīvāka eirozonas banku sektora uzraudzība un jānovērš bezatbildīga banku kreditēšanas politika. Gan šīs, gan citas te neminētas politikas iniciatīvas ir vērstas uz eirozonas finanšu stabilitātes nostiprināšanu un pārvaldes pilnveidošanu.
Izteikta eirozonas analoģija ar NATO ir saistībā ar tā saucamo 5.pantu jeb kolektīvo aizsardzību. Kolektīvisms eirozonā izpaužas caur vienotu centrālo banku sistēmu, kuras galvgalī atrodas Eiropas centrālā banka (ECB), kura veido eirozonas monetāro politiku. Rezerves, kuras garantē euro, veido pašas ECB un eirozonas dalībvalstu centrālo banku rezervju kopums, kas ir aptuveni EUR 780 miljardi. Eirozonas rezervju apjoms nodrošina krietni labākas aizņemšanās iespējas grūtībās nonākušām eirozonas valstīm, nekā tās bija Latvijai 2008.gadā, kad bijām spiesti piekrist aizdevuma programmai, kas Latvijas varas iestādēm ierobežoja patstāvību krīzes pārvarēšanas pasākumu izvēlē. Nesen ECB paziņoja par apņemšanos aizdot eirozonas valstīm līdzekļus "pa tiešo", uzpērkot to parādzīmes. Minētais skaidri parāda, ka eirozonas pārvaldības sistēma šobrīd ar pilnu atdevi strādā, lai novērstu radušos saspīlējumu un nodrošinātu krīzes vadību. Starp citu, saspīlējumu novēršana un krīžu vadība ir viens no NATO pamatuzdevumiem.
Latviju uzņems eirozonā ar tās dalībvalstu politisku lēmumu. Tas viennozīmīgi dos virkni pozitīvu ieguvumu. Īpaši būtu jāizceļ plašāka pieeja finanšu resursiem, kam būs liela nozīme mūsu tālākajā tautsaimniecības attīstībā, kā arī ievērojami labāka aizsardzība pret dažādiem finanšu satricinājumiem, kādi Latvijā jau vairakkārt ir piedzīvoti. Eirozona ir Latvijas interesēs.