Pasaulē pazīstamais zemūdens pētnieks un arheologs Roberts Balards, kurš 1985. gadā kļuva slavens kā Titānika vraka atradējs, apgalvo, ka uzgājis pierādījumus Bībelē minēto grēku plūdu un Noasa šķirsta eksistencei.
Savulaik, meklējot Titāniku, zinātnieks izmantojis aparatūru ar distances vadību, bet mūsdienās viņa rīcībā ir daudz modernākas tehnoloģijas, tāpēc viņš secinājis, ka Bībelē aprakstīto plūdu pamatā ir patiesi notikumi.
"Pirms 12 000 gadu lielu daļu Zemes teritorijas klāja ledus. Vietā, kur es šobrīd dzīvoju, Konektikutas štatā, atradās vienīgi milzīgs ledājs. Bet vēlāk ledāji sāka kust, kas izraisīja okeāna līmeņa celšanos. Mēs uzdodam jautājumu - vai tie bija tie paši grēku plūdi?" profesora teikto citē ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.
Saskaņā ar divu Šveices zinātnieku izvirzītu teoriju, kurai gan ir daudz oponentu, Melnā jūra senatnē bija izolēts saldūdens ezers. Tai apkārt esot bijušas iekoptas lauksaimniecības zemes, bet pēc ledāju izkušanas šīs teritorijas pārklāja Vidusjūras ūdens.
"Mēs devās uz Melno jūru un, izmantojot bezpilota robotus, 122 metru dziļumā atklājām seno krasta līniju. Saskaņā ar radioaktīvā oglekļa datēšanas rezultātiem katastrofa šajā reģionā notikusi pirms vairāk nekā 5000 gadiem. Turklāt mēs atradām tādu molusku atliekas, kuri izmiruši jau pirms 7000 gadiem," piebilda zinātnieks.
Balarda kolēģi ekspedīcijas atklājumus uztvēruši visai skeptiski, lai gan zinātnieki centušies atrast struktūras, kuras varētu būt cilvēka roku darinājums. Pēc kāda laika patiesi izdevies atklāt "lieliski saglabājušos, koksni atgādinošus materiālus". Beigās tomēr izrādījies, ka tās ir "gurna kaula atliekas".
"Mēs arī atklājām senas kuģa katastrofas pēdas. Visi atradumi ir lieliski saglabājušies, pateicoties tam, ka Melnās jūras ūdenī praktiski nav skābekļa, kas ievērojami aizkavē pūšanas procesus.
Nedomāju, ka spēšu atrast Noasa šķirstu, bet noteikti pierādīšu, ka lielie plūdi patiesi bijuši. Mēs vēlreiz atgriezīsimies pētījumu vietā, lai atrastu applūdušos ciematus un to iedzīvotāju atliekas," ir pārliecināts okeanologs.
Jāpiebilst, ka faktiski neviens mūsdienu zinātnieks nenoliedz, ka Bībelē aprakstītie "grēku plūdi" patiešām bijuši - tikai tie, pirmkārt, bijuši lokāla mēroga plūdi un, otrkārt, parasti, nevis grēku plūdi. Par tādiem rakstījuši gan šumeri, gan babilonieši, gan akadieši, bet ebreju pasaka vēlāk kļuvusi par mitogrāfijas kanonu.