Lielākā daļa kontrabandas cigarešu Latvijā iekļūstot no Baltkrievijas, taču kaimiņzemes tiesībsargājošās iestādes esot pārāk kūtras, lai palīdzētu noziedzīgo grupējumu izskaitļošanā un notveršanā.
Baltkrievijai tās ražoto preču kontrabanda esot izdevīga, uzskata Valsts ieņēmumu dienesta Muitas kriminālpārvaldes priekšnieks Edijs Ceipe.
Informējot Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputātus par pērn paveikto kontrabandas apkarošanā, viņš stāstīja, ka, vērojot Baltkrievijas tiesībsargājošo iestāžu nevēlēšanos palīdzēt kontrabandistu ķeršanā, secinājis, ka Baltkrievijai, kurai pašlaik esot smaga ekonomiskā situācija, kontrabanda ir izdevīga. «Viņi paši ražo cigaretes, bet tirgus ir mazs. Ražotājs pats valstij nomaksā akcīzes nodokli, cigaretes legāli tiek nopirktas un samaksāts arī pievienotās vērtības nodoklis, kuru atpakaļ neviens neprasa, jo darījums ir nelegāls,» teica E. Ceipe, piebilstot, ka šādā veidā kaimiņvalsts pelna arī valūtu.
Komisijas deputāti, uzklausot muitas pārstāvi, apsolīja, ka mēģinās problēmu palīdzēt atrisināt, sazinoties ar Baltkrievijas parlamenta deputātiem un lūdzot palīdzību tiem.
Muitas pārstāvji un tabakas kontrabandas apkarotāji aprēķinājuši, ka no visām Latvijā apritē nonākušajām kontrabandas cigaretēm 52% nāk tieši no Baltkrievijas. Salīdzinoši nesen lielākais īpatsvars melnajā tirgū bijis Krievijā ražotajām cigaretēm, taču kopš gada sākuma kaimiņzemē cigaretes kļuvušas dārgākas un kontrabandistiem vairs nav tik izdevīga prece.
Kontrabandas cigarešu lielo īpatsvaru tirgū apliecina arī akcīzes nodokļa ieņēmumi. Par alkoholu un degvielu pērn iekasētais nodoklis pieaudzis, bet par cigaretēm iekasētā akcīze sarukusi par 400 tūkstošiem latu, arī legālajā tirgū pērn pārdoto cigarešu apjoms sarucis par 110 miljoniem cigarešu.
Ražotāji ir pārliecināti, ka ar policijas spēkiem vien ierobežot kontrabandu praktiski ir neiespējami, jo tirgus pamatprincips – ja ir pieprasījums, būs arī piedāvājums – strādājot nekļūdīgi. Tāpēc liels darbs esot jāiegulda mediķiem, kas skaidro ar nelegālas izcelsmes produktiem saistītos riskus, un skolotājiem, kuriem jaunajā paaudzē jāieaudzina morāli ētiskās vērtības.
Tieši sabiedrības tolerantā attieksme pret kontrabandas cigaretēm, alkoholu un degvielu rada grūtības ar kontrabandistu grupējumu noķeršanu. «Neviens kontrabandistus neuztver kā noziedzniekus – drīzāk kā personas, kas palīdz kaut ko dabūt lētāk. Un viņi to morālo atbalstu jūt, iztēlojas sevi kā kaut kādus Robinus Hudus,» teica E. Ceipe.