Izglītības un zinātnes ministrijas nespēju veikt grandiozas reformas nozarē ilustrē nespēja veikt sīkas izmaiņas savā mājaslapā internetā.
Ministra Roberta Ķīļa dzīvesgājuma apraksts satur vairākas kļūdas, un viena no tām ir būtiska, jo nezinātājam liek apšaubīt paša ministra gūtās izglītības patiesumu.
Pēc daudzajiem akadēmiskā plaģiāta skandāliem Eiropā un Krievijā tas daudziem varētu likties svarīgi.
Acīmredzot kļūmīgais CV ministrijas mājaslapā atrodas jau kopš Roberta Ķīļa stāšanās amatā, taču kļūdas nav izlabotas arī vairākas dienas pēc tam, kad Neatkarīgā vērsa uz tām ministra biroja uzmanību. Līdztekus pārrakstīšanās kļūdām, kas, piemēram, ministru iecēlušas filozifijas maģistra kārtā, te izlasāms, ka Roberts Ķīlis paralēli maģistra grādam sociālajā antropoloģijā ieguvis arī doktora grādu. Mācījies vienlaikus abās programmās, kas apjoma ziņā un arī no procesa organizācijas viedokļa būtu teju neiespējami. Kā vēsta CV, šis akadēmiskais varoņdarbs noticis laika posmā no 1995. gada oktobra līdz 1999. gada novembrim Kembridžas universitātē. Taču CV vēsta aplami.
Ministra padomnieks Reinis Tukišs skaidro, ka maģistra grādu ministrs ar izcilību ieguva 1995. gadā, un attiecīgi pēc tam viņš mācījies doktorantūrā, ko noslēdza, aizstāvot doktora darbu Social organisation and knowledge of the past in a Latvian Siberian village, PhD Dissertation, University of Cambridge, 1999. Tātad Roberts Ķīlis nav vis paveicis neiespējamo, bet neiespēj paveikt iespējamo, noorganizējot nelielas korekcijas ministrijas mājaslapā.