Arābu šeihi, Amerikas, Krievijas, Eiropas un Skandināvijas miljardieri – tādi ir Latvijā strādājošo banku patiesie īpašnieki .
Nafta, gāze, transports, loģistika, aktīvu pārvalde, pensijas, nekustamie īpašumi – tādi savukārt ir biežākie naudas izcelsmes avoti, liecina DB veiktā Latvijā strādājošo banku akcionāru izpēte. Arī vairāku valstu nodokļu maksātāji, jo daudzās bankās lielāko akcionāru vidū ir valstu valdības.
Apkopotā informācija par banku patiesajiem īpašniekiem izgaismo ne vien pasaules ekonomikās labi pazīstamu, bagātu ģimeņu vārdus, piemēram, SEB bankas vieni no būtiskiem līdzīpašniekiem Vallenbergi, bet ir arī interesantas kompāniju īpašuma formas, piemēram, triljonu ASV dolāru kompānija Vanguards pieder pašas fondiem, tātad šo fondu ieguldītājiem. Daudzu, sevišķi lielu banku akcijas tiek kotētas pasaules biržās, un tām bez lielākajiem akcionāriem ir daudzos, tūkstošos mērāms akcionāru skaits.
Latvijā pēc aktīviem lielākās un klientiem bagātākās bankas Swedbankgalējo īpašnieku – topošo un esošo Skandināvijas valstu pensionāru – kopējie aktīvi nebūt nav tie lielākie nedz pasaules, nedz Skandināvijas valstu līmenī. Lai arī mērāmi vairāk nekā 100 miljardu eiro apjomā, tomēr tie ir vairākas reizes mazāki, salīdzinot, piemēram, ar UniCredit Bank vai GEMoney Bank galējo īpašnieku bagātību, kas tiek mērīta triljonos dolāru.
Vietējo bagātāko baņķieru bagātība, lai arī ievērojami piezemētāk – ap 100 miljonu latu apjomā, tomēr apsteidz vairāku Ukrainas banku īpašniekus. Piemēram, Latvijā pērn par bagātākajiem uzņēmējiem atzītie ABLV Bank līdzīpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis bagātības ziņā apsteidz Trasta komercbankaslielos akcionārus no Ukrainas, kā ar Reģionālās investīciju bankas īpašniekus.
Vienlaikus, saskaņā ar pētījumu, arī «visseklākās kabatas» ir vairāku Latvijas izcelsmes banku tiešajiem īpašniekiem. Tiesa, neviena no šīm bankām nav starp lielākajām nedz kredītu, nedz arī noguldījumu tirgū, nav sistēmiski svarīgu banku vidū.