Starptautiskā aizdevuma piešķiršana Kiprai, saskaņā ar kuru noguldījumiem bankās tiek piemērota vienreizēja nodeva, valsts iedzīvotāju vidū izsaukusi plašu neapmierinātību. Iedzīvotāji sākuši no bankām izņemt savus noguldījumus, savukārt Kipras prezidents paziņojis, ka mēģinās grozīt aizdevuma nosacījumus, vēsta AP.
Eirozonas un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pārstāvji vienojušies piešķirt Kiprai 13 miljardus eiro lielu aizdevumu, kas paredzēts valsts ekonomikas glābšanai pēc tam, kad tās bankas zaudēja ievērojamus līdzekļus Grieķijas parādu krīzē.
Saskaņā ar aizdevuma nosacījumiem, noguldījumiem Kipras bankās, kas zemāki par 100 tūkstošiem eiro, tiks piemērots vienreizēja nodeva 6,75% apmērā. Savukārt depozītiem, kas pārsniedz 100 tūkstošus eiro – 9,9% apmērā. Šādā ceļā iecerēts iegūt 5,8 miljardus eiro. Tādējādi Kipra kļuvusi par piekto eirozonas valsti, kas saņēmusi starptautisko palīdzību. Pirms Kipras starptautiskais aizdevums bija nepieciešams Grieķijai, Portugālei, Īrijai un Spānijai.
Darījums izraisījis sašutumu un dusmas Kipras iedzīvotāju vidū, kas nedēļas nogalēs sākuši no bankomātiem izņemt naudu. Kipras valdība arī paudusi bažas, ka otrdien, kad valstī atsāks strādāt bankas (18. marts Kiprā ir brīvdiena), naudas izņemšana tikai pastiprināsies. Tāpat izskanējušas bažas, ka līdzīgs domino efekts varētu sākties tādās Eiropas Savienības (ES) valstīs kā Spānija un Itālija.
Starptautiskajam aizdevumam vēl jāsaņem Kipras parlamentāriešu atbalsts. Izskanējis, ka komunistiskā AKEL partija, sociālistiskā EDEK un Zaļā partija, kurām kopā pieder 25 no 56 deputātu vietām Kipras parlamentā, balsos pret aizdevumu. Kipras parlamenta balsojums paredzēts pirmdien. Sākotnēji parlamenta balsojums bija paredzēts sestdien, taču vēlāk tika pārcelts.
Tikmēr Kipras prezidents Nikos Anastasiads (Nicos Anastassiades) pavēstījis, ka centīsies samazināt nodokļa sāpīgo ietekmi uz mazajiem noguldītājiem. Prezidents gan nekonkretizēja, ko tieši viņš darīs. Iepriekš Kipras prezidents nostājās kategoriski pret šādas idejas īstenošanai.
«Panāktais risinājums nav pats labākais, kādu mēs būtu gribējuši, tomēr, ņemot vērā apstākļus, tas ir labākais un nesāpīgākais, jo mūsu ekonomikas kontroli atstāj mūsu rokās,» klāstīja Kipras prezidents. Viņš arī uzsvēra, ka Kipras noguldītājiem kompensācijās tiks piešķiras banku akcijas, savukārt tie, kuri bankās naudu turēs divus gadus, pēc tam saņems valdības parādzīmes, ar tādu pašu vērtību, kā zaudētās naudas apjoms. Parādzīmes nodrošinās ienākumi no jaunatrastajām gāzes atradnēm Kipras piekrastē.
Tāpat Kipras prezidents atzīmējis, ka šāds risinājums ļaus izvairīties no algu un pensiju samazināšanas, kuru iepriekš pieprasījuši aizdevēji.