Ai, kā negribētos kļūt par saimnieku nekustamajam īpašumam ar patiešām nekustīgu cenu nulles vērtībā! Ko Latvijas iedzīvotājiem darīt, tajā skaitā – ko prasīt no valsts, lai nenonāktu šādu saimnieku lomā?
Par to Neatkarīgās saruna ar nekustamo īpašumu tirdzniecības firmas Latio valdes priekšsēdētāju Edgaru Šīnu.
Kā jūtas nekustamo īpašumu tirdzniecības nozare laikā, kad vismaz Latvijā jau izsludinātas ekonomiskās krīzes beigas?
Vienam krīzei beigas, citam pašam beigas. Cik raibi vispār gājis Latvijā, tik raibi ir arī nekustamo īpašumu tirgotāju likteņi krīzes laikā. Ir tādi, kas jau atraduši sev darbības jomu, ir tādi, kas nevar atrast ne iedvesmu, ne iespēju tikt vaļā no vecajām saistībām.
Tāpēc jau kapitālisms paredz krīzes, lai attīrītu darbības laukumu veiksmīgajiem.
Ar nekustamo īpašumu tirgotājiem un tāpat arī attīstītājiem ir noticis pilnīgi viss iespējamais, tajā skaitā – uzņēmumu likvidācijas. Tomēr Latvijā notikušais ir nieks, salīdzinot ar to, kā klājās mūsu brāļiem spāņiem. Ir tādas ziņas, ka tur izputējušo nekustamo īpašumu tirdzniecības firmu skaits pārsniedz 85%.
Pirms gada ap šādu laiku biju Briselē, kur spāņi piedalījās kādā Eiroparlamenta pasākumā ar vislielāko delegāciju un visskaļāko kliegšanu uz deputātiem, lai tie pieņem ES likumu par hipotekāro kredītu norakstīšanu.
Lai vai kādā veidā, bet valstīm ir jānodrošina, ka nekustamo īpašumu cenas ilgtermiņā pieaug, pat ja īstermiņā tās svārstās. Tā ir nerakstīta vienošanās starp vecajām demokrātijas valstīm un ģimenēm, ka tās, lai cik tas būtu grūti, uzņemsies hipotekārās saistības un galu galā iegūs īpašumu, bet valsts garantēs, ka īpašums ar aizvien pieaugošu vērtību pāries no paaudzes uz paaudzi.
Nav vairs ilūziju, ka šīs garantijas atspoguļo vērtības pieaugumu. Tas ir tikai cenas pieaugums aizvien bezvērtīgākā naudā, kad ASV Federālo rezervju banka cīnās ar Eiropas Centrālo banku par lielāko naudas emisiju.
Kaut vai tā, bet nodrošina, ka nekustamo īpašumu vidējās cenas vienas paaudzēs laikā pieaug par 80%, nevis pieļauj, ka tās dažu gadu laikā samazinās par 80%. ASV ģimenītei ir pilnīgi vienalga, ar kādiem paņēmieniem valsts valdība un centrālā banka panāk pieaugumu šīs ģimenītes un visas nācijas bagātībai.