Labklājības ministrija virza apjomīgus grozījumus Darba likumā, kur paredzētas izmaiņas dažādos darba tiesību jautājumos, kas skar ārzemnieku nodarbinātību, darbinieces laktācijas periodā, audžuvecākus un asinsdonorus, kā arī izpeļņu, summēto darbalaiku, virsstundas un citas normatīvas pamatnostādnes.
Daži eksperti likumprojektā saskata arī vājos punktus.
«Likuma grozījumi ir apjomīgi, bet ne revolucionāri. Lai arī ir precizēts, kā aprēķināt vidējo algu, nav līdz galam atrisināts, kā aprēķināt mēneša vidējo darba algu, joprojām dodot iespēju grāmatvežiem ar šo likumu operēt. Izmaiņas attiecībā uz summēto darba laiku ļauj neievērot atpūtas laiku, un tas rada jautājumu – vai šī nebūs iespēja darba devējiem šo likumu izmantot ļaunprātīgi?» saka advokāts Arturs Zvejsalnieks.
Likumprojektā noteikts, ka darba devējs pēc darbinieka pieprasījuma var piešķirt bezalgas atvaļinājumu, ja to pieprasa darbinieks – audžu vecāks vai aizbildnis, kā arī darbinieks, kurš atbilstoši bāriņtiesas lēmumam faktiski kopj un audzina citas personas bērnu. Šādu atvaļinājumu piešķir uz bāriņtiesas noteiktu laiku, bet ne ilgāk kā līdz bērna pusotra gada vecumam. Šādu atvaļinājumu ieskaita kopējā darba stāžā, bet ne ikgadējā apmaksātajā atvaļinājumā. Par šiem likuma grozījumiem Adoptētāju un aizbildņu biedrības Azote pārstāve Inese Fecere teica, ka grozījumi nav slikti, bet no tiem neesot reāla labuma, ja atvaļinājumu neatmaksā. Ir iespēja saņemt vecāku pabalstu bērnam līdz gada vecumam, bet visbiežāk pie audžuvecākiem nonāk vecāki bērni. Audžuvecāki nevarot atļauties izmantot neatmaksātu atvaļinājumu, tāpēc strādā un dzīvo no uzkrājumiem vai veido parādus.