Latvija ierindota to 25 pasaules valstu topā, kuras iegādājušās vismodernākās interneta izspiegošanas tehnoloģijas, lai varētu sekot līdzi savu pilsoņu darbībām globālajā tīmeklī: noklausīties Skype sarunas, sekot līdzi čata ierakstiem, pārbaudīt interneta apmeklējuma adreses un tamlīdzīgi.
Ārzemju cilvēktiesību organizācijas pauž satraukumu par pieaugošo Latvijas varas iestāžu vēlmi kontrolēt pilsoņu darbības internetā, atsaucoties uz ASV laikrakstu „New York Times”, raksta portāls freecity.lv. Pēc amerikāņu laikraksta ieskatiem interneta izspiegošanas programmatūru var izmantot ne tikai, lai novērstu likumpārkāpumus, bet arī politiskos mērķos, piemēram, lai īstenotu cenzūru.
„New York Times” savus secinājums balsta uz Toronto (Kanāda) universitātes kiberdrošības centra „Citizen Lab” ziņojumu. Tieši šī centra speciālisti izskaitļojuši valstis, kuru valdības iegādājušās programmatūru, lai izsekotu savu pilsoņu darbības globālajā tīmeklī.
Šo valstu starpā ir tādas valstis kā Bruneja, Indonēzija, Malaizija, Vjetnama, Mongolija, Indija, kā arī virkne Tuvo Austrumu zemju - Bahreina, Katara, Apvienotie Aābu Emirāti. Starp šīm valstīm ir arī vairākas attīstītās un Eiropas valstis - Čehija, Igaunija, Vācija, Serbija, Nīderlande, Lielbritānija, Austrālija, ASV, Japāna un Latvija.
„New York Times” noskaidrojusi, ka spiegošanas programmatūru Latvijai piegādājusi britu kompānija „Gamma Group”. Tās piedāvātā programma, kuru iepirkušas 25 valstis, ļauj „notvert” datora ekrāna attēlu, izsekot ierakstiem čatos, noklausīties Skype sarunas, ieslēgt un noklausīties datoru mikrofonus un kameras, fiksēt darbības uz klaviatūras. „Gamma Group” teic, ka viņu izstrādājumi paredzēti cīņā pret teroristiem, organizēto noziedzību un pedofiliem.
Tomēr „New York Times” aptaujātie eksperti – Morgans Markīzs – Boirs un Bills Marčaks - uzsver, ka šīs spiegu programmas aizvien biežāk tiek izmantotas politiskiem mērķiem, lai valsts vara izsekotu opozicionārus, tādējādi pārkāpjot cilvēktiesības. Pie tam eksperti uzsver, ka mēs nevaram būt simtprocentīgi droši, ka valsts amatpersonas spēs nosargāt spiegošanas datorprogrammas. Ja pār tām tiks zaudēta kontrolē, tad varam sagaidīt nekontrolējamas sekas, raksta „New York Times”.