Kipras banku sektora nedienas vērtējamas kā lokālas, vietējas banku sistēmas radītas problēmas, kas ne Latviju, ne Eiropas Savienību būtiski neietekmēs. Par to ir pārliecināti Neatkarīgās aptaujātie ekonomisti.
Neesot arī pamata uzskatīt, ka uz Latviju tagad plūdīs Kiprā pamatīgus zaudējumus piedzīvojušie Krievijas milzīgie noguldījumi.
Politiķi, runājot par Kipras banku sistēmas problēmām, kā lielāko draudu Latvijai min apšaubāmas izcelsmes finanšulīdzekļu, kas meklēs ērtu patvēruma vietu, nonākšanu Latvijas banku sistēmā. Tiek uzskatīts, ka vērienīgs nerezidentu naudas īpatsvara pieaugums jebkurā ekonomikā ir nevēlams un ir potenciāls drauds banku sistēmai. Arī Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere uzsver, ka šobrīd ir ārkārtīgi nozīmīgi pārvērtēt Latvijas banku kontroles un uzraudzības sistēmu un pārliecināties, vai tā ir pietiekami droša un jaudīga, lai spētu kontrolēt no Kipras ieplūstošās naudas leģitimitāti.
«Naudas ieplūšana ekonomikā ir laba lieta, tikai svarīgi, lai tā būtu tīra nauda,» saka politiķe, kas prognozē, ka būs nepieciešams ilgāks laiks, līdz Kipras bankās šobrīd iesaldēto kapitālu varēs pārskaitīt uz citu valsti. «Latvijas bankas, tāpat kā citas Eiropas valstu bankas, ir regulētas bankas. Krievijas ieguldītāji un citi nerezidenti šīs bankas uzskata par daudz drošākām nekā citur pasaulē,» Krievijas turīgo personu motivāciju ieguldīt savus līdzekļus Latvijas bankās skaidro I. Vaidere.
Tomēr ekonomisti uzskata, ka bažām par milzīgu Krievijas pilsoņu līdzekļu ieplūšanu Latvijā no Kipras nav pamata. Piemēram, Uldis Osis uzskata, ka patiešām lielie ieguldītāji pat neskatīsies uz Latvijas pusi un savus līdzekļus pārskaitīs uz vecās Eiropas bankām, kas gadu desmitiem pierādījušas savu uzticamību un spēju strādāt ar patiešām vērienīgām summām.
«Daži uzskata, ka Krievijas Federācijas nauda meklēs ceļus uz Latviju, bet to ir grūti pateikt. Situācija ir tāda, ka lielā Krievijas nauda, kuru oligarhiem Kiprā izdosies atgūt, drīzāk nosēdīsies kaut kur Rietumeiropā – Nīderlandē, Šveicē, Austrijā. Jo lielai naudai parasti ir laba ekspertīze, tiek algoti eksperti, finansisti, juristi. Vidējā nauda – visticamāk, tā varētu meklēt [ceļu], kā ieplūst Latvijā, jo šeit ir krievu valda, ir pietiekami labi attīstīta banku sistēma un mēs esam pietiekami tuvu, lai ātri atbrauktu,» uzskata ekonomists.
U. Osis pieļauj, ka Kipras piedzīvotais būs vēl viens signāls Eiropas Savienībai, lai banku sektora uzraudzību padarītu vēl skrupulozāku. Šādā rakursā tas tieši varētu ietekmēt arī Latvijas banku uzraugu un nerezidējošo noguldītāju ikdienu. «Bet varbūt pareizos secinājumus izdarīs tie paši oligarhi, kuri, apzinoties, ka stingrāka banku kontrole ir laba un sniedz augstākas garantijas, izvēlēsies uzticamākas ekonomikas,» saka U. Osis.