Mūsdienu medicīnu nākotnē, iespējams, piemeklēs nopietnas pārmaiņas, tādējādi radot draudus cilvēku veselībai un pat dzīvībai.
Visparastākais iegriezums pirkstā cilvēkam varēs likt cīnīties par savu dzīvību, savukārt tādas izplatītas operācijas kā aklās zarnas izgriešana vai gūžas kaula pārstādīšana, iespējams, būs nāvējošas.
Arī vēža ārstēšana un orgānu transplantācijas procedūras paredzamas ar letālu rezultātu, savukārt dzemdības atkal var kļūt par vienu no dzīvībai bīstamākajiem notikumiem sievietes dzīvē.
Tādējādi veiksme cilvēces veselības nākotnē spēlēs krietni lielāku lomu nekā šobrīd varam iedomāties, un iemesls šīm postošajām sekām ir iespējamā antibiotiku ražošanas pārtraukšana, kas pašreizējo medicīnas sistēmu atgriezīs vairākus gadu desmitus senā pagātnē.
Pasaules Veselības organizācija ir brīdinājusi, ka vairākām izplatītām infekcijām pēc pāris gadiem var vairs nebūt pretlīdzekļu, tādējādi padarot tās praktiski neārstējamas.
Kamēr vien tiek izgudrotas arvien jaunas antibiotikas, baktēriju rezistence pret esošajām zālēm gan nav drauds cilvēku veselībai, tomēr kopš 1980. gada antibiotiku ražošanā nav veikti būtiski atklājumi.
Tiesa, šobrīd antibiotikas spēj nogalināt gandrīz visa veida baktērijas, tomēr ir vīrusi, kas atraduši veidus, kā pretoties to iedarbībai. Tādējādi baktērijas nemitīgi turpina pilnveidoties, vīrusiem kļūstot rezistiem arī pret jaunākajām zālēm, savukārt efektīvāku antibiotiku ražošana ir apstājusies.
Jāpiebilst, ka antibiotikas ārstē ne tikai nāvējošas infekcijas. To ietekme veselības aprūpē ir ievērojami plašāka. Piemēram, atveseļošanās periodā pēc operācijas šo zāļu lietošana nodrošina brūču tīrību no infekcijas, ļaujot ārstiem veikt manipulācijas, kuras pretējā gadījumā būtu nāvējošas.
Tāpat antibiotikas ir neaizstājams līdzeklis vēža ārstēšanā. Ķīmijas terapija spēcīgi ietekmē organisma kopējo imūnsistēmu, to novājinot, savukārt antibiotiku kurss šīs sekas mazina.
Ārsti, raksturojot antibiotiku nozīmīgumu, nereti piemin cīņu ar tuberkolozi Londonā senā pagātnē, kad vienīgais veids, kā šī slimība tika ārstēta, bija pacientu gultu novietošana ārā, svaigā gaisā. Speciālisti uzsver, ka tikpat bezspēcīgs nāvējošu infekcijas slimību ārstēšanas veids gaidāms nākotnē, ja vien netiks attīstīta antibiotiku ražošana.
Vislielākās bažas medicīnas speciālisti izjūt par vecāka gadagājuma cilvēkiem, kas ir krietni uzņēmīgāki pret dažādām kaitēm. Tāpat raizes rada seksuāli transmisīvās slimībās, piemēram, gonoreja, kuras ārstēšana bez antibiotikām ir teju neiespējama.
Saistībā ar pilnvērtīgu antibiotiku nodrošināšanu pacientiem konstatēta arī vēl kāda problēma - atsevišķās valstīs šo zāļu ražošana notiek krietni mazākos apmēros nekā tas būtu vajadzīgs. Tādējādi ir valstis, kurās antibiotikas ir brīvi pieejams, savukārt citās valstīs šīs pašas zāles nopērkamas vien ar īpašu recepti, būtiski ierobežojot atveseļošanās procesu.
Izvērtējot antibiotiku ražošanas un attīstības iespējas nākotnē, aplūkots arī jautājums par zāļu nepamatotu lietošanu. Šai sakarā ir izskanējuši viedokļi par šo zāļu cenas paaugstināšanu, pielīdzinot tās vēža ārstēšanai paredzēto medikamentu izmaksām.
Dramatisko situāciju var mainīt vien jauna pieeja antibiotiku attīstīšanai, kā arī turpmāka jau esošo zāļu ražošana. Pretējā gadījumā izmaiņas farmācijas nozarē būtiski ietekmēs kopējo pasaules sabiedrību.
Farmaceits Profs Pidoks, raksturojot šo situāciju, minējis arī praktisku piemēru, sakot, ka ikreiz, kad ārsti nespēj laikus izārstēt pacientu no infekcijas un tam jāpavada ilgāku laiku slimnīcā, cieš valsts ekonomika, un nākotnē šī tendence varētu arvien pastiprināties.
"Valsts ekonomiskajai attīstībai neizbēgami tiks kaitēts, ja potenciālie darbinieki nebūs darbspējīgi. Sekas šādam medicīnas industrijas pavērsienam pasaules kontekstā būs nopietnas, lai gan vairums cilvēku to šobrīd pat nenojauš," teicis Pidoks.