Latvijā nevar noteikt, vai gaļas izstrādājumos ir, piemēram, cūkgaļa vai vistas gaļa, nevar noskaidrot arī to, cik daudz tās desās ir, svētdien ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".
Uzņēmēju pienākums šobrīd ir norādīt desu sastāvu dilstošā secībā no vairāk izmantotās izejvielas uz mazāko. Procentuālo īpatsvaru var neminēt, ja vien produkts netiek saukts, piemēram, cūkgaļas desa, skaidro raidījumā.
Valstij piederošais institūts "Bior", kurš šobrīd laboratoriski var fiksēt, vai desās ir liellopu gaļa, nevar noskaidrot, vai tajās ir cūkgaļa vai vistas gaļa. "Bior" pārstāve Ieva Rodze raidījumam skaidro, ka līdz šim nav bijis arī pieprasījuma veikt šādas ekspertīzes.
Pārtikas veterinārais dienests to apstiprina (PVD), tā ģenerāldirektors Māris Balodis raidījumam skaidro, ka šādas ekspertīzes netiek veiktas, jo PVD budžets ekspertīzēm esot samazināts gandrīz par divām trešdaļām – no 900 tūkstošiem latu pirmskrīzes laikā līdz 240 – tagad. Līdz ar to prioritāte esot veikt cilvēkam kaitīgo vielu izlases testus, piemēram, noteikt, vai uzņēmēji nepārspīlē ar nitrīta sāls devu, kas "pagarina" desas izskata mūžu. Kvalitātes testiem, kas varētu konstatēt, vai uzņēmēji nekrāpjas ar desas sastāvu, naudas nepietiek.
Arī zemkopības ministre Laimdota Straujuma raidījumam spiesta atzīt, ka šobrīd ekspertīzes neļauj noteikt desas sastāvu, taču sola, ka jau nākamgad ministrija prasīs vairāk naudas laboratoriskiem testiem, lai līdzās pārtikas nekaitīguma izmeklējumiem izlases kārtībā varētu veikt arī pārtikas kvalitātes ekspertīzes. Līdzās liellopu un zirgu gaļas ekspertīžu metodikai plānots to ieviest gan cūkgaļai, gan arī vistas gaļai, un tad jau redzēs, cik lielā mērā mainīsies uz desām rakstītais izejvielu sastāvs.
Straujuma, jautāta, vai viņa pati ēd vārītas desas, raidījumam atbild noraidoši, sakot, ka viņa grib "redzēt, ko viņa ēd."