1.aprīlis visā pasaulē ir pazīstams kā Joku jeb smieklu diena, kā arī Muļķu diena, kad cilvēki savā starpā izspēlē dažādus jokus.
Par to, kā radās pirmā aprīļa joki, vienotas teorijas nav. Saskaņā ar vienu no tām Joku diena saistīta ar pavasara iestāšanos, kad dabā ir mainīgi laikapstākļi – vienu dienu spīd saule, bet jau nākamajā snieg sniegs.
Cita teorija liecina, ka Joku diena aizsākās Francijā, tajā laikā, kad pāvests Gregorijs aizstāja Jūlija kalendāru ar Gregorija kalendāru.
XVI gadsimtā Francijā cilvēki svinēja Jaungada dienu - 25. martā - pavasara sākumā. Tas bija plašu svinību un festivālu laiks, kas ilga līdz pat 1.aprīlim.
1564.gadā, kad tika ieviests Gregoriāņu kalendārs, karalis Kārlis IX pasludināja, ka Jaungada dienai jābūt nevis pavasarī, bet 1.janvārī. Konservatīvākie neņēma šo pavēli vērā un turpināja atzīmēt Jaunā gada atnākšanu no 25.marta līdz 1.aprīlim. Šo pavasara svētku laikā elastīgāk domājošie francūži sāka izjokot konservatīvos tautiešus, sūtot viņiem muļķīgas dāvanas un ielūgumus uz neesošiem svētkiem. Tā nu šis vēsturiskais gadījums tika tautās iesaukts par Aprīļa joku dienu.
Muļķu diena tika saukta arī par Aprīļa zivi, tādēļ, ka šajā laikā Saule iegāja Zivs zīmē. Muļķu diena iekaroja savu vietu Anglijā XVIII gadsimtā, un tālāk angļi, skoti un franči to ieviesa arī Amerikā. Izjokošana bija neatņemama šo svētku sastāvdaļa no Zviedrijas līdz pat Indijai.
Vispārēja 1.aprīļa tradīcijas ievērošana Anglijā aizsākās XVIII gadsimtā. Populārākie joki bija tādi kā, piemēram, aizsūtīt kādu lētticīgo pēc grāmatas par Ādama vectēvu. Līdzīgi svētki tika svinēti arī Meksikā.
Ko sauc par aprīļa muļķi? Tas ir kāds, kuru tu izjoko vai apved ap stūri. Kāds, kurš ļaujas, notic un nonāk muļķīgā situācijā vai arī izdara kaut ko absurdu.
Līdz mūsdienām 1. aprīļa tradīcijas ir mainījušās, sajaucoties kopā dažādu tautu kultūrām.
1.aprīli šodien svin Amerikā, Francijā, Vācijā, Lielbritānijā. Indijā muļķu dienu svin martā. Skotijā izmuļķoto mēdz saukt par "aprīļa dzeguzi". Vispārējā līksmība un izmuļķošana vienmēr sakrīt ar tādu gaišu, saulainu notikumu kā pavasara iestāšanās.
Svētku tradīcijas
Smejies!
Smejoties saspiestā, sabloķētā enerģija izlādējas, cilvēks atbrīvojas no spriedzes, kas viņā glabājusies. Tādēļ 1. aprīlis ir laba diena, lai atbrīvotos no stresa. Smiekliem ir veltīta īpaša zinātnes nozare – getoloģija, ar kuru nodarbojas Starptautiskā praktiskā un terapeitiskā humora asociācija. Gelotologi (zinātnieki, kas nodarbojas ar smieklu pētīšanu) tagad ir pierādījuši to, ka viena minūte sirsnīgu smieklu aizstāj pusstundu ilgu atslābināšanās treniņu. Smieklu laikā tiek masēta diafragma un saules pinums, padziļinās elpošana, saspringtie muskuļi atslābinās, pulss un asinsspiediens mazliet paaugstinās, labāka kļūst šūnu apgāde ar skābekli.
Esi oriģināls!
1.aprīļa joki ir dažādi, sākot ar vārdiem "Tev caurums biksēs!" un beidzot ar vardes ielikšanu darba rakstāmgalda atvilktnē. Tie var likt gan smieties, gan raudāt. Tāpēc, pirms kādu izjokot, jāpadomā, kāds ir šis cilvēks. Iespējams, ka joks viņu var aizvainot. Viena no cilvēka vajadzībām ir piederēt pie pārējiem. Ja cilvēks tiek izsmiets, šī izjokošana var kalpot kā vēstījums Tu neesi tāds kā citi, mēs par tevi pasmejamies. Var rasties sajūta, ka pārējie viņu nepieņem tādu, kāds viņš ir, un tas rada lielu satraukumu.
Esi uzmanīgs!
Aizvainojoši ir tādi joki, kas aizskar personību, it sevišķi, ja aizskar personībā to, par ko jau pats cilvēks ir neapmierināts, ko viņš nepieņem pats sevī. Tāpēc 1. aprīlī svešākus, mazāk pazīstamus cilvēkus labāk izjokot ar neitrālākiem jokiem, bet personiskākus jokus var izmantot labi pazīstamiem cilvēkiem.
Interesants fakts: neskatoties uz to, ka 1.aprīlis ir ļoti populāri svētki, nevienā no pasaules valstīm tā nav oficiāla svētku diena.
Visiem ir zināms, ka cilvēki, kuri smejas, ir simpātiski, un viņu smaids uzpērk un valdzina! Tā kā noteikti šodien izjokojiet kādu no Jūsu draugiem vai paziņām, bet esiet uzmanīgi: viņiem arī var būt padomā kāds joks!