Eirozonas krīze vairs nav galvenais starptautiskās ekonomikas drauds, sacījis Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible, vienlaikus atzīstot, ka salīdzinoši augsts likviditātes līmenis varētu izraisīt zināmas problēmas, tādējādi liekot noprast, ka tā sauktie «valūtu kari» varētu ietekmēt pasaules ekonomiku.
Izskanējušas bažas, ka Japāna, kas uzsākusi jenas vērtības samazināšanu, lai tādējādi uzlabotu eksportu, kas savukārt palīdzētu atkopties valsts ekonomikai, tādējādi varētu ietekmēt citu reģionu tautsaimniecību izaugsmi. Vācijas finanšu ministrs norādīja, ka Berlīne un Tokija ir aizvadījušas intensīvas sarunas saistībā ar šo jautājumu, un lika noprast, ka šādiem soļiem būšot arī jūtamas sekas.
«Mēs kļūstam arvien vairāk norūpējušies par relatīvi augsto likviditātes līmeni,» sacīja V. Šoible. Līdzīgu viedokli paudis arī Vācijas Centrālās bankas vadītājs Jenss Veidmans (Jens Veidmann). Viņš norādījis, ka šāda [Japānas] monetārā politika nevar atrisināt strukturālās problēmas un, jo ilgāk šāds periods turpinās, jo vairāk palielinās stabilitātes riski.
Iepriekš Vācijas finanšu ministrs izteicās, ka eirozonas valstu valdības, samazinot budžetu deficītus un obligāciju procentu likmes, ir pelnījušas telpu manevru izdarīšanai – tādējādi saskaņā ar vairāku ekspertu domām signalizējot par nostājas maiņu stingras taupības režīma jautājumos.
Savukārt Eiropas Komisijas vadītājs Žozē Manuels Barrozu aizvadītajā nedēļā pauda uzskatu, ka, lai gan eirozona «vēl nav izgājusi ārā no meža», Eiropas vienotās valūtas eksistenciāliem draudiem pienākušas beigas. Tomēr tajā pašā laikā, Eiropā atdzimstot populistiskas partijas, kas «korodē ticību un pārliecību» Eiropas Savienībai.
Db.lv jau vēstīja, ka martā eirozonas bezdarba līmenis sasniedza jaunu rekordu, pieaugot līdz 12,1%. Iepriekšējos mēnešos bezdarba līmenis reģionā bija 12%, kas vienotās valūtas valstu blokā līdz šim bija augstākais rādītājs un tā pieaugums palielina spiedienu uz Eiropas Centrālo banku, lai tā pieņemtu lēmumus, kas veicinātu izaugsmi. Eiropas Savienības bezdarba līmenis saglabājies 10,9% līmenī, liecina Eurostat dati.