No nākamā gada 1. janvāra līgumsodu maksimālais apmērs nedrīkstēs pārsniegt 10% no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.
Šādu lēmumu pēc kaismīgām diskusijām par līgumsodu "griestu" nepieciešamību un to attiecināšanu uz komersantu savstarpējiem līgumiem ceturtdien pieņēma Saeima.
Diskusiju par līgumsodu "griestiem" politiķi sākuši, lai iegrožotu "ātro kredītu" devējus, kuri bieži vien piemērojuši nesamērīgi lielus procentus, kas daudziem kredītņēmējiem radīja pamatīgas grūtības. Sākotnēji bija iecerēts ierobežojumus attiecināt tikai uz "ātrajiem kredītiem", taču vēlāk komisija nolēma šos ierobežojumus piemērot visiem aizdevumu un citu saistību līgumiem, kuros iekļauti līgumsodi.
Līgumsodu "griesti" noteikti Civillikumā, kura grozījumi, neraugoties uz uzņēmēju organizāciju – Latvijas Tautsaimniecības padomes un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras – iebildumiem, ceturtdien pieņemti galīgajā lasījumā.
Visasākās diskusijas parlamentā izcēlās tieši par nodomu attiecināt šos "griestus" arī uz komersantu slēgtajiem līgumiem.
Deputāts Gaidis Bērziņš (NA), aizstāvot sava partijas biedra, tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikumu par līgumsodu ierobežošanu, uzsvēra, ka patlaban visā ES notiek virzība uz līgumsodu pilnīgi izslēgšanu, bet Anglijā un vairākās citās valstīs jau sen netiek atzīta sodīšana privātajās tiesībās.
Savukārt Vācijas tiesu praksē esot atzīts, ka sodi nedrīkst būt tik lieli, ka "noēd" visu komersanta peļņu, teica deputāts.
"Esam daudz dzirdējuši par to, ka tiesu prakse uzrāda lielas nenormālības. Proti, līgumsods viens procents par dienu, kas pirmajā gadījumā nozīmē gada likmi 364%. Pēc būtības tas ir absurdi. Šobrīd pastāv izvēle – aizliegt līgumsodu pavisam, atļaut cietā summā vai noteikt kā audzinošu līdzekli šo 10% robežu," skaidroja Bērziņš.
Savukārt neatkarīgais deputāts Klāvs Olšteins debatēs atgādināja, ka Civillikuma grozījumu mērķis bija ierobežot līgumsodu apmēru līgumos, kurus komersanti slēdz ar patērētājiem, tomēr likuma sagatavošanas laikā tas "nez kādēļ paplašināts arī uz komersantiem".
Viņaprāt, šāds solis vērtējams kā iejaukšanās privāto tiesību jomā un ir pretrunā ar līgumu slēgšanas brīvību.
"Nākamais solis pēc šādas normas atbalstīšanas, manuprāt, varētu būt tas, ka mēs Civillikumā atrunājam to, ka, piemēram, privātuzņēmējs var pelnīt 5% vai 7%," sacīja Olšteins.
Savukārt Bērziņš pauda pārliecību, ka komersanti pārmērīgos līgumsodus, visticamāk, nemaz nemaksā un pamanās no tiem izvairīties, veidojot jaunus uzņēmumus. "Bet patērētāji gan maksā," uzsvēra bijušais tieslietu ministrs.
"Delfi" jau vēstīja, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras ieskatā, līgumsodu ierobežošana var pasliktināt jau tagad "klibojošo" līgumsaistību izpildi.
Netiek izslēgta iespēja, ka kāda no uzņēmējorganizācijām varētu vērsies pie Valsts prezidenta ar līgumu neizsludināt Civillikuma grozījumus.