Nesen publicētais globālās sociālo pētījumu kompānijas "Gallup" pētījums liecina, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, to vidū - Latvijas, iedzīvotāju uzticības līmenis bankām un finanšu institūcijām ir viens no zemākajiem pasaulē, raksta "Diena".
Pētījums veikts 135 pasaules valstīs, noskaidrojot šo valstu iedzīvotāju uzticēšanās līmeni bankām 2012. gadā. Noskaidrots, ka Latvijā un Lietuvā uzticības līmenis bankām ir zemāks nekā vidēji ES, un attiecīgi 32% un 29% aptaujāto iedzīvotāju atzinuši, ka bankām uzticas, savukārt attiecīgi 56% un 63% tām neuzticas.
Savukārt pētījums, ko veikusi banka "Citadele" un "OMD Latvija Snapshot", liecina, ka vairāk nekā puse jeb 51% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju nesteidzas naudu glabāt bankās, bet gan tā vietā veido skaidras naudas uzkrājumus.
Šādu naudas glabāšanas veidu, kā liecina Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāzē pieejamā informācija par valsts amatpersonu deklarācijām, iecienījuši arī vairāki Saeimas deputāti. Naudas apjoms, ko deputāti uzkrājuši skaidrā veidā, mērāms, sākot ar dažiem tūkstošiem līdz pat vairākiem desmitiem tūkstošu latu.
Piemēram, deputāts Andrejs Elksniņš (Saskaņas centrs) uzkrājis nedaudz vairāk nekā 35 tūkstošus latu skaidrā veidā. Vērā ņemamus skaidras naudas uzkrājumus veidojis arī saskaņietis Ivars Zariņš, kurš šādi glabā 79 tūkstošus eiro un 5000 latu. Deputātam ir arī vairāk nekā 12 tūkstošos latu mērāmi bezskaidrās naudas uzkrājumi.
Ekonomists Uldis Osis intervijā radio Baltkom sacīja, ka Latvijas iedzīvotāju neuzticību bankām ir saistīta ar to nesatbilitāti gan Latvijā, gan Eiropā. Ir jānodrošina banku sistēmas stabilitāte un jāskaidro iedzīvotājiem, ka valsts līdz zināmai summai valsts apdrošina viņu ieguldījumus.
°Valsts policijas pārstāvis Toms Sadovskis atklāj, ka gadījumi, kad no mājām tiek nozagtas lielas naudas summas, notiek reti. Pārsvarā tiek zagti dārgi kažoki, rotaslietas un pulksteņi, tiesa, Sadovskis gan atminas gadījumu Rēzeknē, kur 11 un 12 gadu veci puikas no dzīvokļa nozaguši vairāk nekā 30 tūkstošu latu.