Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Pēteris Dzalbe paziņoja portālam Gorod.lv, ka šobrīd nav skaidrības par tramvaju piegādi Daugavpilī, jo līgums netika noslēgts pienācīgā kārtībā, tādēļ var apšaubīt tā likumību.
Atgādināsim, ka pirms kāda laika uzņēmuma „Belkommunmaš” un SIA „Agmen Consulting Bureau” pilnvarotā persona Sergejs Batrakovs ziņoja, ka Dome apšauba līguma likumību un darījums varētu nenotikt.
Komentējot radušos situāciju, Pēteris Dzalbe paziņoja, ka konkursa par tramvaju piegādi uzvarētājam – apvienībai, kuras sastāvā ir Baltkrievijas rūpnīca un Latvijas firma, - 10 dienu laikā pēc līguma noslēgšanas bija jāiesniedz bankas garantija 5% apmērā, t.i., finansiāli garantēt tramvaju piegādi. Tomēr garantija netika iesniegta, un maijā Dome un apvienība vienojās, ka garantiju iesniegs rūpnīca, bet Latvijas firma būs tikai starpnieks. Arī šī garantija netika iesniegta 10 dienu laikā, to saņēma tikai pirms pusotras nedēļas.
„Rodas jautājums – kādēļ tika izveidota piegādātāju apvienība? Pastāv iespēja, ka tā pārstās funkcionēt pēc pasūtījuma piegādes. Vai Latvijas firmas iesaistīšanās konkursā nesadārdzināja tramvaju piegādi par 2 miljoniem latu, jo pirmajā konkursā Baltkrievijas rūpnīca piedalījās viena pati un līgumcena bija zemāka? Pašvaldība neplāno pārmaksāt, jo rezultātā tas ietekmētu pilsētniekus, tādēļ, ka nāktos paaugstināt tramvaju biļešu cenas”, paziņoja pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks.
Runājot par to, kā plāno risināt šo problēmu, P.Dzalbe paziņoja, ka, iespējams, projekts tiks koriģēts. Ir nosūtīta vēstule Satiksmes ministrijai, kurai jāsniedz rekomendācijas, kā pašvaldībai ir jārīkojas, pirmajā atbildē ministrija norādījusi, ka par visu atbildēs Tramvaju uzņēmums.
„Dome kontrolē uzņēmuma darbības, lai nepieļautu tramvaju biļešu cenu paaugstināšanu, kas būtu nepieciešama, ņemot vērā radušos situāciju. Projekta īstenošanas termiņš ir līdz 2015.gada 31.augustm, tādēļ vēl ir laiks, esam lūguši ministrijai papildlīdzekļus. Vairākas pašvaldības saņēma papildfinansējumu, lai īstenotu projektus, bet Daugavpils pat nav lūgusi papildfinansējuma iedalīšanu. Ja finansējums tiks iedalīts, to varētu izmantot, lai iegādātos vagonus un renovētu tramvaja sliedes.
Kas ir vainīgs šajā situācijā? Iespējams, bijusi kāda vienošanās projekta kuratora un uzņēmuma starpā. Vienpadsmitajā dienā pēc līguma slēgšanas, nesaņemot garantiju, varēja uzskatīt līgumu par spēkā neesošu un izsludināt jaunu konkursu.
Tagad, saskaņā ar ES projektu īstenošanas noteikumiem, ja konkursa noteikumi netiek ievēroti (kā mūsu gadījumā) un trešajām personām rodas iespēja „ievērot tādus pašus noteikumus”, ES līdzekļi tiks koriģēti. Arī citi konkursa dalībnieki varēs atbilstoši reaģēt uz situāciju”, atzīmēja P.Dzalbe.
Komentējot to, ka konkursa ietvaros AS „Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca” piedāvāta līgumcena bija vēl lielāka, nekā konkursa uzvarētājam, pilsētas priekšsēdētāja vietnieks norādīja, ka šajā gadījumā runa ir par konkrētu konkursa pretendentu, nevis par jaunu konkursu. P.Dzalbe izteica pieņēmumu, ka baltkrievi, patstāvīgi piedaloties jaunajā konkursā, varētu piedāvāt zemāku līgumcenu.