„Ķīnas Gorbačova sindroms”, cerības, ka Ķīnā sāksies politiskās reformas no augšas, - rodas Rietumos katru reizi, kad Pekinā mainās vadība, raksta Atlantic komentētājs Mets Skjavenca.
Tagad Rietumi cer uz ĶTR priekšsēdētāju Si Cziņpinu. Raksta autors spriež: „Maz kas liecina par to, ka Si vispār interesējas par politiskām reformām”.
No kurienes tad radās fantāzija par „Ķīnas Gorbačovu?” Skjavenca paskaidro: „Viens no iemesliem ir fakts, ka Ķīna interpretē PSRS krahu pavisam savādāk, nekā to dara Rietumi un it īpaši ASV.
Eiropā un ASV Gorbačovu uzskata par varoni, jo viņa reformas likvidēja „ļaunuma impēriju”, un tām sekoja neilgs demokrātijas periods. „Tomēr Ķīnā Gorbačovs asociējas ar katastrofu, no kuras jāgūst pamācoša mācība”, raksta autors. Džordža Vašingtona universitātes profesors Dēvids Šembo skaidro: „ĶKP daudzus gadus pētīja Padomju kolapses iemeslus un nonāca pie slēdziena, ka tieši Gorbačovs to paātrināja”.
Si Cziņpins vienā no savām pēdējām runām atzīmēja: „Atmest PSRS vēsturi, PSRS KP, Ļeņinu un Staļinu” ir kaitīgs „vēsturiskais nihilisms”. Tāpat viņš norādīja uz „stigras partijas vadošās rokas nepieciešamību pār bruņotajiem spēkiem”: kad PSRS armija tika „depolitizēta”, partija kļuva bezspēcīga.
Autors piebilst, ka pēdējo 30 gadu laikā Ķīna jau veica daudz radikālākas reformas, nekā to paredzēja Gorbačova idejas, bet drīzāk ekonomikā nekā politikā. „1978. gadā ķīnietis nevarēja izvēlēties nedz profesiju, nedz sievu vai vīru (daudzos gadījumos), nedz dzīves vietu. Viņam nevarēja piederēt nekustamais īpašums vai viņš nevarēja izbraukt no valsts bez valdības atļaujas. Tagad tas viss ir atļauts”.
Tomēr Skjavenca pilnīgi neizslēdz „Ķīnas Gorbačova” parādīšanos: „Lielās politiskās pārmaiņas ir iespējamas pašā negaidītākajā momentā”.