Kamēr Latvijas vienīgais metalurģijas milzis beidzot sagaidījis tiesiskās aizsardzības plāna iedarbināšanu, arī Somijas milzis Outokumpu, uz kura fona mūsējais tāds punduris vien ir, izmisīgi cīnās par izdzīvošanu.
Un gluži tāpat kā Liepājas metalurga gadījumā, uz spēles ir liktas 2000 strādnieku darba vietas.
Būs bezdarbnieku ciemati
Somi ieplānojuši slēgt savas ražotnes Zviedrijā – tādējādi četri savulaik strādniekiem uzbūvēti ciemati (Degerforsa, Avesta, Torshalla un Longshitana) pārtaps ciematos bezdarbniekiem. Biznesa laikraksts Dagens Industri vēsta, ka Eiropā lielākais nerūsējošā tērauda ražotājs Outokumpu nonācis dziļā krīzē. Šogad tam paredzami zaudējumi 4,3 miljardu kronu apmērā, bet kopējais parāds ir 27 miljardi kronu. Lai glābtu Somijas valstij daļēji piederošo uzņēmumu, iespējams, tiks upurēta tā darbība Zviedrijā. Galvenā problēma esot tirgū valdošās zemās cenas un ienākošais metāls no Āzijas. Tātad argumenti tie paši, ko regulāri piesauc Liepājas metalurga vairākuma akcionāri Sergejs Zaharjins un Iļja Segals. Atšķirība vien tā, ka mūsu uzņēmums specializējas visvienkāršākajā metālizstrādājumu segmentā – ražo armatūras stieņus, kas līdz ar būvniecības tirgus apstāšanos vajadzīgi krietni mazākos apjomos un par zemākām cenām. Somi savukārt ir nerūsējošā tērauda flagmaņi ar 40% Eiropas tirgus un 12% pasaules daļas. Taču izrādās, ka arī augstākas pievienotās vērtības produkts vairs nespēj izturēt Āzijas cenu spiedienu.
Glābšanas receptes līdzīgas
Šogad publiskotajā kompānijas kredītspējas pētījumā secināts, ka Outokumpu finanšu rādītāji ir slikti jau kopš 2008. gada un turpina kristies – Evli Bank eksperti uzņēmuma finanšu un biznesa riskus novērtē kā augstus. Glābšanas politikā ietilpst visu veidu izdevumu mazināšana: ar tiešo ražošanu nesaistīto nodarbju pārtraukšana, produkcijas sortimenta sašaurināšana, taupīšana uz darbaspēka rēķina. Recepte tā pati, ka ietverta Liepājas metalurga glābšanas plānā. Tikai mērogi, protams, nesalīdzināmi. Citastarp Outokumpu pārdevuši arī savu pārstāvniecību Latvijā, un tagad tā ir meita Nīderlandes kompānijai Amari metals.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem, pieprasījums pēc tērauda Eiropā patlaban ir par 27% zemāks nekā pirms krīzes. No 2007. līdz 2011. gadam nodarbinātība šajā nozarē samazinājās par 10%.
Uzņēmuma Severstaļlat valdes priekšsēdētāja Andrejs Aleksejevs problēmas nozarē skaidro šādi: «Pēdējos gados aktīva ražošanas jaudu ieviešana ekspluatācijā bija orientēta uz pilnīgi citiem metāla produkcijas patēriņa pieauguma tempiem. Bet pasaulē patērē mazāku tērauda apjomu, nekā daudzi plānoja, un veidojas klasiska pārprodukcijas krīze. Pašlaik vairākas metalurģijas rūpnīcas ir spiestas paaugstināt darbības efektivitāti, lai saglabātu savu biznesu: viņiem jābūt konkurētspējīgiem ne vien preču un pakalpojumu kvalitātes ziņā, bet arī tādā sfērā kā ražošanas izmaksas, kas Eiropā tradicionāli ir augstākas nekā citos pasaules reģionos.»
Glābšanas plāns lielajiem
Eiropas Savienība (ES) joprojām ir otrā lielākā tērauda ražotāja pasaulē ar ražošanas apjomu vairāk nekā 177 miljoni tonnu tērauda gadā (tie ir 11% no pasaules produkcijas), nodarbinot vairāk nekā 360 000 cilvēku.
Reaģējot uz nozares problēmām, Eiropas Komisija izstrādājusi rīcības plānu metalurģijas atbalstam – iecerēts risināt pieprasījuma samazināšanās problēmu, aizsargāt vidi un novērst negodīgu konkurenci, kā arī pievērsties izmaksu samazināšanai un inovācijai. No 2014. gada līdz 2020. gadam nozarē būs pieejams gandrīz 18 miljardu eiro liels ES finansējums rūpniecības līderpozīciju nostiprināšanai ar inovācijas palīdzību.
Diemžēl Latvijai nav pamata cerēt uz ES palīdzību sava milža glābšanā. Ekonomiste Raita Karnīte skaidro: «Tādam mazam uzņēmumam kā Liepājas metalurgs ir grūti noturēties nozarē, kur strādā lieli uzņēmumi. Taču Brisele uzskata, ka mazi uzņēmumi metalurģijā ir neefektīvi.» Tas nozīmē, ka centralizēti glābti tiek lielie slīcēji, bet mazo slīcēju glābšanās ir pašu rokās.
Liepājas tiesa rakstveida procesā izvērtējusi iesniegto tiesiskās aizsardzības plānu, un vakar tā īstenošanai deva zaļo gaismu. Šis dokuments noteiks rūpnīcas dzīvi divu gadu garumā. «Informācija par precīzu ražošanas atsākšanas laiku tiks paziņota vēlāk,» vēsta uzņēmumā.
Akcionāru publiskajā karā tikmēr vērojams pieklusums, un pēdējā šķietami labā ziņa pienākusi no Krievijas. Ir pieteicies potenciālais investors – uzņēmums Dalpolymetal.