Somijas zinātnieki saskatīja sakaru starp agrīno runas attīstību un alkoholismu.
Cilvēki, kuri bērnībā agrāk par saviem vienaudžiem iemācās runāt un lasīt, biežāk kļūst par alkoholiķiem. To izskaidro ar viņu lielo tieksmi uz jauniem iespaidiem, tiek ziņots rakstā, kurš tika publicēts žurnālā Alcoholism: Clinical & Experimental Research, raksta Global Science.
„Eksperimenti ar alkoholu parasti jauniešu vidū ir savdabīga sabiedriska norma. Tādēļ nav pārsteigums, ka individuālās atšķirības gan uzvedībā, gan prāta spējās (prasme runāt) ir saistītas ar varbūtību piedalīties šādos „eksperimentos”. No otras puses, pat tad, ja jaunie cilvēki salīdzinoši agri sāka runāt, un vairākumā gadījumu kļūst par alkoholiķiem, viņi sastopas ar mazāku problēmu skaitu nākotnē”, - paskaidroja Antti Latvala, Somijas Helsinku universitātes zinātnieks, - vēsta topnews.ru.
Somijas zinātnieki nonāca pie šāda secinājuma pēc tam, kad salīdzināja alkoholisma atkarības izplatību Somijas dvīņu vidū. Pēc PVO datiem Somija ir viena no „dzerošākajām” valstīm pasaulē. Eksperiments paredzēja informācijas vākšanu par dvīņu psihisko un fizisko attīstību vecāku aptaujas ceļā.
Latvala ar kolēģiem no visiem datiem atlasīja vienīgi tos dvīņus, kuriem bija ievērojami augstāki intelektuālās attīstības tempi bērnībā un jaunībā, bet pēc tam izsekoja, cik bieži viņi bija disponēti alkoholismam. Somijas dvīņi, kuri ātrāk par saviem vienaudžiem iemācījās runāt un lasīt, biežāk kļuva par alkoholiķiem.
Kā parādīja anketēšana, par tā iemeslu bija šāda šo jauno cilvēku īpatnība bija aizraušanās ar jaunu iespaidu meklēšanu salīdzinājumā ar brāļiem un māsām. Viņu draugu vidū bija daudz jauniešu, kuri pārmērīgi aizrāvās ar alkoholu. Tomēr šos secinājumus nevar uztvert kā „spriedumu”, jo tika noskaidrots, ka šādi dvīņi pieaugušo dzīvē biežāk atmeta dzeršanu nekā viņu mazāk spējīgie „dubultnieki” vai citi cilvēki.