Vairumam – 80% abortu veikušo sieviešu Latvijā – bijušas stabilas partnerattiecības.
Šo sieviešu vidējais vecums ir 29 gadi un tikai 10% ienākumi bija mazāki par 200 latiem. Līdz ar to tiek lauzti stereotipi, ka pārtraukt grūtniecību visbiežāk izvēlas nepilngadīgas meitenes, vientuļās mātes un sievietes ar relatīvi zemiem ienākumiem un sliktu izglītību.
80% responenšu – ir stabilas partnerattiecības ar to vīrieti, no kura iestājusies grūtniecība, turklāt 77% gadījumos partneris atbalstīja sievietes izvēli. Zīmīgi, ka nereģistrētās partnerattiecībās esošas sievietes grūtniecību pārtraukušas biežāk nekā laulībā esošās – attiecīgi 39% un 31%, liecina pētījuma Nevēlama grūtniecība un kontracepcijas prakse Latvijā 2012./2013.g. rezultāti.
Četrām piektdaļām – 82% grūtniecību pārtraukušo sieviešu – ir vismaz vidusskolas izglītība. Vairāk nekā puse – 55% sieviešu – bija strādājošas. 63% sieviešu mēneša ienākumi bija 200-600 latu, 27% pacienšu ieņēmumi pārsniedza 600 latus. Tikai nelielai daļai – 10% pētījumu dalībnieču – ienākumi bija mazāki par 200 latiem.
Vaicātas, kas varētu mainīt lēmumu par grūtniecības pārtraukšanu, turpat puse – 43% aptaujāto sieviešu – atzina, ka lēmums ir negrozāms. Ceturtdaļa – 25% – norāda, ka lēmums par grūtniecības pārtraukšanu pieņemts partnera dēļ un to varētu mainīt partneris. Vērtējot grūtniecības pārtraukšanas finansiālos aspektus, 43% gadījumos abortu veikšanas iemesls ir saistīts ar finansiālo stāvokli vai izglītības gūšanu un nodarbinātību. 25% sieviešu lēmumu mainītu finansiālu vai sociālu garantiju ietekmē.
Runājot par izsargāšanos, tad kontracepciju pirms kļūmīgā soļa nav lietojušas piektdaļa – 21,4% sieviešu, nedrošo pārtrauktā dzimumakta metodi izvēlējušās turpat trešdaļa abortu veikušo sieviešu. Trešdaļā gadījumu pāris lietoja prezervatīvu, kas nebija nodrošinājis kontracepciju. Gandrīz puse (47%) no sievietēm, kuras nebija lietojušas kontracepciju vispār, atzina, ka tobrīd esot bijušas pārliecinātas, ka grūtniecība nevar iestāties. Zīmīgi, ka 5,6% sieviešu uzsvēra, ka kontracepcija ir pārāk dārga. Runājot par turpmākajiem plāniem ar tām sievietēm, kas nelietoja efektīvas kontracepcijas metodes, vairāk nekā puse – 55% – atzina, ka arī turpmāk neizsargāsies.
«Pētījums apgāž dažus sabiedrībā izplatītus priekšstatus par sievietēm, kuras izvēlas pārtraukt negribētu un nevēlamu grūtniecību, taču nemainīgi aktuāls ir jautājums par kontracepciju. Pat esot zināšanām par avārijas kontracepciju, sievietes izvēlas to nelietot, cerot, ka šoreiz “izspruks sveikā”. Pētījums atklāj arī, ka joprojām ir Latvijas sabiedrībā aktuāla ir neizsargāšanās un nedrošu metožu lietošana. Ja pāri izvēlētos drošas kontracepcijas metodes, tad daudzām sievietēm atkristu nepieciešamība veikt abortu,» uzsver biedrības Papardes zieds valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle.
Pētījums atklāj, ka sieviešu zināšanas par kontracepciju ir viduvējas un nav atkarīgas no sievietes vecuma, sasniegtā izglītības līmeņa, grūtniecību un dzemdību skaita iepriekš. Zīmīgi, ka 98% sieviešu, kuras bija informētas par avārijas kontracepciju, tomēr nepielietoja to.