ASV specdienesti atzinās, ka noklausās ārzemju politiķu sarunas.
Amerikas izlūkdienestu vadītāji uzskata ārvalstu līderu sarunu noklausīšanās iespēju par darbības pamatprincipu. Par to viņi paziņoja Kongresa noklausīšanos laikā.
Pēc ASV Nacionālās izlūkošanas komitejas vadītāja Džeimsa Klepera domām informācijas iegūšana par ārzemju līderu plāniem ir Amerikas specdienestu fundamentālā funkcija. „Ārvalstu vadītāju nolūku noskaidrošana ir svarīga ārējās ainas sastāvdaļa tiem, kuri pieņem lēmumus”, – teica Klepers, – ziņo gazeta.ru.
Tāpat viņš piekrītoši atbildēja uz kongresmeņa jautājumu, vai „ASV sabiedrotie ir nodarbojušies ar Amerikas izspiegošanu”.
Likumdevēji nolēma noklausīties Amerikas izlūkdienestu pārstāvjus pēc tam, kad presē nokļuva informācija par to, ka Nacionālās drošības aģentūra (NDA) noklausījās Vācijas kancleres Angelas Merkeles telefonu. Publikācijas Rietumu MIL pamatojās uz dokumentiem, kurus viņu rīcībā nodeva bijušais NDA darbinieks Edvards Snoudens.
Pēc Wikileaks portāla datiem ASV specdienesti mēģināja noklausīties arī toreizējā Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva telefona sarunas 2009. gadā „Lielā desmitnieka” samita laikā Londonā.
Klepers atzinās, ka Snoudena organizētā informācijas noplūde, nodarīja nopietnu kaitējumu ASV.
Savukārt Nacionālās drošības aģentūras vadītājs, ģenerālis Keits Aleksanders atspēkoja apsūdzības par to, ka ASV izsekoja eiropiešus, nosaucot tās par „absolūtiem meliem”.
„Lai būtu precīzi, tā nav tā informācija, kuru mēs ieguvām, izsekojot Eiropas pilsoņus. Tā ir informācija, kuru mēs un mūsu NATO sabiedrotie vācām mūsu valstu aizsardzībai un militāro operāciju atbalstam”, – teica Aleksanders.
Pēc ģenerāļa domām žurnālisti, kuri atspoguļo noklausīšanos, „neizprot” to informāciju, kura ir nonākusi viņu rokās.
„Kā pierādījumus viņi izmanto interneta programmas datus, kura tiek izmantota datu šķirošanai, bet ne viņi, ne cilvēks, kurš ir ieguvis šos datus, nesaprot, ko raksta”, – teica ģenerālis Pārstāvju palātā.
NDA vadītājs atzinās, ka viņa pakļautie spēja izanalizēt tikai 288 ierakstus no miljoniem, kurus darbinieki savāca pērn. Pēc viņa vārdiem informācijai ir pieejama tikai ierobežotam NDA darbinieku skaitam. Noteiktus telefona numurus var izskatīt tikai 22 cilvēki, teica ģenerālis Aleksanders, kurš arī atzinās, ka kļūdas informācijas vākšanā ir notikušas, bet tās tika izlabotas.
Izlūkošanas komitejas biedrs, kongresmenis – demokrāts Datčs Rupersbergs atzīmēja, ka ir nepieciešamas izmaiņas „Likumā par ārzemju izlūkošanas darbību” (FISA), kurš reglamentē Amerikas specdienestu informācijas vākšanas darbības ārzemēs.
„Mums jāpanāk lielāka privātās dzīves aizsardzības caurspīdība un jāatgriež cilvēku uzticība”, – teica Rupersbergs. Pēc viņa vārdiem tai pašā laikā nedrīkst pasliktināt izlūkdienesta darbu.
Pēc 2001. gada 11. septembra terora aktiem ASV specdienesti ieguva lielāku brīvību informācijas vākšanas jomā. Tika pieņemts tā saucamais „Patriotiskais akts”, kurš deva Amerikas izlūkdienestiem vairāk iespēju izsekot tos, kurus specdienesti uzskatīja par potenciāliem teroristiem.
Likuma pieņemšana radīja civilo aktīvistu sašutumu, kuri to uzskatīja par iejaukšanos amerikāņu personīgajā dzīvē.