Parādījušās ziņas, ka aiz Briseles muguras notiek Vācijas un Lielbritānijas pārrunas par to, kā apiet Eiropas Savienības nevēlamo likumdošanu.
Apmaiņā pret ekoloģisko reglamentu samazināšanu Londona lūdz no Berlīnes atbalstīt banku sektora aizsardzības iniciatīvas. RT korespondente Lora Smita stāsta, ka šāda sadarbība var ietekmēt organizācijas likteni.
Neskatoties uz acīmredzamo neapmierinātību ar ES likumdošanu, Dēvids Kemerons drīzāk uzsāks pārrunas ar Eiropas Savienību nekā izstāsies no tās. Tai pašā laikā Vācija Angelas Merkeles vadībā ir nagla, uz kuras turas viss projekts. Šīs divas valstis pēc dažiem datiem ir gatavas noslēgt slepenu vienošanos, lai aizsargātu savas galvenās rūpniecības nozares no Eiropas reglamentiem, – ziņo russian.rt.com.
Darījums var būt izdevīgs: Lielbritānija atbalstīs Vācijas priekšlikumu par ogļskābās gāzes izmešu limita ieviešanas termiņa pagarinājumu, kurš var stipri ietekmēt autokoncernus BMW, Mercedes un Audi. Apvienotā Karaliste savukārt cer saņemt Vācijas palīdzību banku sektora aizsardzībā no ES likumdošanas spiediena.
Paredzamā līguma nosacījumi var sevī iekļaut aicinājumu Vācijai no Lielbritānijas puses ar lūgumu atcelt banku kalpotāju prēmiju limitu, pret ko uzstājas konservatori.
Bet praktiski katrai ES dalībvalstij ir par ko sūdzēties. Beļģijas fermeri protestē pret piena cenām, Spānija ir neapmierināta ar zivju nozares reformām. Gandrīz visas valstis kritizē pārāk augstās iemaksas budžetā, birokrātisko vilcināšanos un, protams, finanšu palīdzības programmu neatkarīgi no tā, vai valsts patiesībā palīdz vai tikai pastiprina ekonomisko režīmu pēc tās saņemšanas.
Šis interešu konflikts arī agrāk traucēja normālai ES funkcionēšanai. Tomēr tagad, kad divas varenākās ES ekonomikas ir vienojušās apiet šīs organizācijas noteikumus, vispārējā neapmierinātība iziet pavisam citā līmenī.