Lai gan Latvijā esošajos veikalos, šķiet, iespējams nopirkt visu, ko sirds kāro, pēdējā laikā īpaši populāra kļuvusi tendence – pasūtīt apģērbu, apavus un citas lietas no ārzemju interneta iepirkšanās portāliem.
Nenoliedzami – arī cenas tur zemākas, taču cilvēki pamanījušies izveidot pat sava veida biznesu, pasūtot preces no ārvalstīm, un tikai uzliekot „nieka” uzcenojumu, pārdot tālāk tiem, kuri paši par slinku, lai izpētītu ārvalstu piedāvājumu, vai lētticīgi uzticas pašmāju „biznesa” veidotāju uzliktajām cenām.
Portāls Kasjauns.lv izpētīja sociālajos tīklos ievietotos piedāvājumus, jāteic, ka preces patiešām tādas, ko pie mums neatradīsi. Skaistas lietas, un šķietami arī cenas atbilstošas, tikai liels pārsteigums, kad pavērojam ārzemju iepirkšanās portālu piedāvājumu. Tā pati blūzīte, ko kāda meitene Latvijā cenšas pārdot par 15 latiem, te maksā vien 10 dolārus, jeb piecus latus.
Uzcenojums trīskārtīgs, taču, kā saka – nebūtu pieprasījuma, arī piedāvājums visticamāk pazustu.
Arī konkurence nav tā mazākā, pavadot sociālajā portālā vien desmit minūtes, izdodas saskaitīt pat vairāk kā desmit šāda veida pārdevējas. Portālam Kasjauns.lv sazinoties ar vienu no meitenēm, izdodas noskaidrot, ka šāda veida „biznesiņš” ir pat ļoti ienesīgs, ja vien ir daudz sekotāju, un labas atsauksmes.
„Latvijā cilvēki jau pieraduši pie uzcenojuma”
Pēc vairākkārtīgiem pasūtījumiem, ko studente Sintija veikusi no ārzemju iepirkšanās portāliem, meitene izdomājusi veidu, kā ne tikai iepirkties par zemāku cenu pašai, bet arī piepelnīties. Sintija izveidojusi pat sava veida „biznesiņu” iepērkot drēbes, apavus, aksesuārus un citas lietas no ārzemju lapām, lai tās tālāk pārdotu par cenām, pie kādām Latvijā pierasts, proti, ar uzcenojumu.
„Apģērbu sev pasūtu tikai un vienīgi no ārvalstīm, nav jēgas maksāt par lupatām to cenu, ko uzskrūvē veikalos Latvijā, bet tad, kad draudzenes vairakkārt palūdza pasūtīt lietas arī priekš viņām, izdomāju – kāpēc gan nepadarīt to visu nedaudz plašāku,” stāsta Sintija.
Meitene atklāj, ka preces pasūta tik tiešām pa lēto, un pārdod ja ne trīs reizes dārgāk, tad uz pusi dārgāk pavisam noteikti. „Ja es pasūtu kleitu par pieciem latiem, to pārdodu par 10 latiem, un pieprasījums tiešām ir liels. Cilvēki vienkārši ir pieraduši pie tādām cenām. Par drēbēm apģērbu veikalos nākas maksāt vēl dārgāk, tāpēc neuzskatu, ka mans piedāvājums būtu jebkāda krāpšana. Es ieguldu savu laiku pasūtot, un gūstu peļņu no tā. Nesaskatu tajā neko sliktu.”
Tāpat meitene pastāsta, ka nekādi zaudējumi nerodoties, jo pasūtījumu viņa veicot tikai tad, ja kāds par konkrēto preci ir interesējies, un jau ieskaitījis naudu Sintijas bankas kontā. „Tas notiek tā – es ievietoju dažādu apģērbu bildes, ko esmu nolūkojusi ārzemju iepirkšanās portālos, un pierakstu cenas, ja kāds vēlas ko nopirkt, viņš pārskaita man norādīto naudas summu, es preci pasūtu tajā pašā dienā, un tad, kad sūtījums atnācis (tas parasti aizņem trīs nedēļas) to nogādāju pircējam.
Vienīgā garantija – goda prāts
Jautājot, kāda ir garantija, ka cilvēks par pārskaitīto naudiņu tik tiešām saņems kāroto preci, Sintija atzīst – atliek vien uzticēties. Meitene nevienu neesot piekrāpusi, un to darīt nebūtu viņas interesēs, jo ātri vien informācija izplatītos, un neviens no viņas apģērbu vairs iegādāties nevēlētos.
Arī par iespējām atdot atpakaļ preci esot padomāts, ja kādam kaut kas neder, vai neapmierina kvalitāte, Sintija preci sūtot uz interneta veikalu, un atdodot samaksāto naudiņu. Meitene gan portālam Kasjauns.lv stāsta, ka tādi gadījumi parasti ir retums, jo pagaidām visi esot bijuši apmierināti.
Meitene gan neatklāj, kāda ir lielākā peļņa, kas gūta, vien piebilst, ka nopelnīt izdodas labi.
Vieniem slinkums, citiem neziņa
Lai gan reizēm pat ar trīskāršu uzcenojumu, pieprasījums tomēr ir. Kā portālam Kasjauns.lv stāsta kāda pircēja, kura jau vairakkārt pasūtījusi preces no tādiem pat tirgotājiem kā Sintija, viņu neuztraucot uzcenojums, jo gluži vienkārši pašai neesot laika iedziļināties pasūtīšanas procesā. „Esmu draugiem.lv pasūtījusi lietas no vairākām meitenēm, kas nodarbojas ar pasūtīšanu no ārvalstu lapām, un nekad neesmu vīlusies. Vienmēr viss tiek atsūtīts, nekad neesmu bijusi apšmaukta.”
Jautājot, vai sieviete apzinās, kādas ir reālās cenas par kurām tiek pasūtīts apģērbs, ko viņa iegādājas no latviešu meitenēm, viņa atzīst, ka nojauš, ka prece reāli maksā uz pusi lētāk, tomēr tas neesot būtiski, jo pašai nav laika un gribēšanas meklēt, izvēlēties, un saistīties ar ārzemju tirgotājiem.
Tikmēr studente Anete portālam Kasjauns.lv atklāj, ka tik tiešām nezina, cik apģērbs, ko viņa pasūta no meitenēm sociālajos tīklos, reāli maksā pie oriģinālajiem tirgotājiem. Jautājot, vai meitene turpinātu preces pasūtīt, ja būtu zinājusi, ka tām cenas tiek „uzskrūvētas” dubultīgi, Anete atzīst, ka pirktu, ja cena liktos pieņemama.
Bail „iegrābties” un tikt apkrāptam
Tomēr ne visi tik vienkārši paļaujas uz godprātīgajām pārdevējām sociālajos tīklos. Katrīna stāsta, ka apģērbu no interneta pasūtīt jau vien esot risks, jo nekad nevari zināt, kādā kvalitātē tas atnāks, vai izmērs atbildīs taviem parametriem, un, vai tomēr apģērbs, kas redzams fotogrāfijā, krietni neatšķirsies no realitātes. „Ja es ko pasūtītu, tad tik tiešām tikai par kapeikām, lai pēcāk nav žēl, ka nav derējis, vai atnācis kaut kas nekvalitatīvs. Šīs daudzās piedāvātājas, kas sociālajos tīklos pat izveidojušas atsevišķas lapas ar apģērbu galerijām, vienkārši šmauc cilvēkus. Neuzskatu, ka ir normāli, ja pasūti preci par pieciem latiem, un tālāk to pārdod par piecpadsmit. Vēl jo vairāk – kā var akli paļauties uz pilnīgi svešu cilvēku un nosūtīt naudu pirms preces saņemšanas? Tad jau visi varētu tā pelnīt, neko nedarot,” savā viedoklī dalās Katrīna.
Apkrāptu pircēju šādā gadījumā neviens neaizsargā
Patērētāju tiesību aizsardzības centrā stāsta, ka gadījumos, kad pārdevējs ir privātpersona, un nav uzskatāms par pārdevēju patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē, arī aizsardzības normas uz šo gadījumu neattiecoties. Bet gluži tā, ka apkrāpšanas gadījumā neko nevarētu darīt neesot, jo šādos gadījumos strīdus varot risināt tiesas ceļā.
Jautājot par uzcenojumu, PTCA centra pārstāve stāsta, ka ikvienam brīvā tirgus ekonomikas situācijā esot tiesības noteikt preces cenu tādu, kāda viņam ir ekonomiski izdevīga, un patērētājam pašam ir jāpieņem lēmums – iegādāties preci, vai nē.
Izdarot secinājums, nākas atzīt - Sintijas uzliktais trīskārtīgais uzcenojums nav nekas nosodāms, un internetā pasūtītas preces tālāk varam pārdod par tādu cenu, kādu sirds kāro.