Pagājušajā nedēļā Latvijas informācijas telpā izplatījās ziņa par lietotāju datu noplūdes risku.
Piemēram, Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija (CERT.lv) savā tvitera profilā publicēja brīdinājumu par sūtījumiem, kas ietver tekstu «sūdzības nodokļu dienestam» un inficētu ZIP datni. Atverot šādu vēstuli, iespējams inficēt datoru, kā arī izraisīt datu noplūdi.
Kaspersky Lab eksperti paskaidro, kāpēc notiek datu noplūdes, un dalās padomos ar lietotājiem, kā aizsargāt savu informāciju.
«Pats svarīgākais drošības noteikums — parolei ir jābūt sarežģītai un garai. Galvenais, nevajag izmantot informāciju, kas ir acīmredzami saistīta ar jums, — piemēram, dzimšanas datus u.c. informāciju. Hakeri bez īpašām grūtībām varēs atrast šo informāciju, piemēram, jūsu socialo tīklu profilā. Nedrīkst izmantot paroles ar vienkāršiem, vārdnīcās atrodamiem vārdiem — hakeri lieto īpašas paroļu pārlasīšanas programmas, kas izmēģina visus vārdnīcu vārdus pēc kārtas, kā arī sastāda sarežģītākas kombinācijas no tiem, cenšoties atlasīt to, kas atvērs piekļuvi jūsu datiem. Tāpēc neaprobežojieties vienīgi ar burtiem, pievienojiet ciparus, speciālās rakstzīmes un kādus neparastus vārdus, kas raksturīgi vienīgi jums. Turklāt pastāv īpašas programmas, kas rada stipras paroles dažādiem pakalpojumiem un iegaumē tās jūsu vietā,» stāsta Kaspersky Lab eksperts Dmitrijs Tarakanovs. Paroles drošumu var pārbaudīt arī tīmekļa vietnē www.drosaparole.lv.
Ļoti bieži personīgā informācija tiek zagta, lai iegūtu piekļuvi upura finansēm. Internetbanku lietotāji ievērojami sarežģīs krāpniekiem dzīvi, ja piesardzīgāk izturēsies pret saņemtajām vēstulēm un īsziņām. Elektroniskie sūtījumi var ietvert saiti uz bankas oficiālās tīmekļa vietnes kopiju, kuru apmeklējot lietotājam tiks piedāvāts ievadīt savus personīgos datus.
Nesteidzieties to darīt, iepriekš nepārliecinoties par lapas autentiskumu. Turklāt, ja sūtījums satur saiti uz trešo personu resursu, iespējams, ka, noklikšķinot uz tās, jūs saņemsit ļaunprogrammatūru.
Ja hakeriem ir kļuvuši zināmi banku klientu vārdi un/vai e-pasta adreses, ir gaidāmi pikšķerēšanas uzbrukumi lietotājiem. Krāpnieki var uzdoties par bankas darbiniekiem, sūtīt vēstules ar kaut kādas papildu informācijas pieprasījumiem, instalēt it kā bankas palīgprogrammatūru, kas patiesībā slēpj ļaunprogrammatūru. Klientiem ir jābūt ļoti uzmanīgiem un vismazāko šubu vai aizdomu gadījumā jāsazinās ar bankas tehniskā atbalsta dienestu.
Lietotājiem ir jāatceras, ka viņu ierīcēm (vai tas būtu dators, mobilais tālrunis vai planšetdators) ir vajadzīgs arī uzticams Internet Security klases aizsardzības risinājums. Piemēram, Kaspersky Lab, ņemot vērā uzbrukumu finanšu pakalpojumiem īpatnības, ir izstrādājis speciālu tehnoloģiju «Droši maksājumi», kas palīdz aizsargāties pret šāda veida draudiem.