Katrs ceturtais seniors (23%) nevarēs izmantot iespēju norēķināties ar karti valūtas maiņas laikā, jo viņam trūkst zināšanu un pieredzes, kā maksājumu kartes lietojamas, noskaidrots SKDS un Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) bērnu un mazbērnu aptaujā par vecākās paaudzes tuvinieku sagatavošanos eiro ieviešanai.
Ieskaitīt skaidro naudu iemaksas automātā un norēķināties par pirkumiem ar maksājumu karti ir ērtākais norēķinu veids valūtas maiņas laikā, norāda LKA pārstāvji.
«Salīdzinoši daudz vecākās paaudzes cilvēku nevar pilnvērtīgi sagatavoties ērtai eiro ieviešanai, jo neprot vai baidās ieskaitīt naudu bankas kontā un norēķināties ar bezskaidru naudu,» norāda LKA prezidents Mārtiņš Bičevskis, aicinot palīdzēt vecākiem un vecvecākiem apgūt, kā norēķināties ar maksājumu karti.
Katrs septītais iedzīvotājs (14%) ir pastāstījis saviem vecākā gadagājuma radiniekiem, kā izmantot banku pakalpojumus. Divi no desmit (21%) bērniem un mazbērniem ir izstāstījuši saviem tuviniekiem, kā saņemt un lietot maksājumu karti un izņemt naudu no bankomāta, bet 18% ir dalījušies zināšanās par skaidrās naudas iemaksu bankomātā, kā arī informējuši par bezskaidras naudas maksājumiem. 12% iedzīvotāju vēl plāno palīdzēt vecākiem vai vecvecākiem saprast, kā skaidro naudu iemaksāt iemaksas automātā, liecina aptaujas dati.
Trešdaļa (34%) bērnu un mazbērnu domā, ka viņu vecāki un vecvecāki eiro ieviešanas laikā skaidro naudu ieskaitīs bankas kontā un veiks bezskaidras naudas norēķinus, bet 11% skaidro naudu bankas kontā neieskaitīs, tomēr veiks bezskaidras naudas norēķinus. Savukārt 16 % uzskata, ka nauda ir ieskaitīta kontā, bet bezskaidras naudas norēķini netiks veikti, bet 14% domā, ka skaidrā nauda netiks ieskaitīta kontā un arī bezskaidras naudas norēķini netiks veikti.
Tāpat viena trešdaļa iedzīvotāju (30%) domā, ka viņu vecāki un vecvecāki eiro ieviešanas laikā neizmantos bezskaidras naudas norēķinus. Galvenie iemesli ir nevēlēšanās mainīt esošos paradumus (38%), kā arī zināšanu un pieredzes trūkums (23%).