Aizsardzības eksperti mudina Baltijā atvērt NATO bāzi un mainīt ASV karavīru izvietojumu Eiropā.
Atvaļināts brigādes ģenerālis Gundars Ābols Latvijas Televīzijas raidījumā Sastrēgumstunda pauda viedokli, ka pēc notikumiem Ukrainā visi NATO stratēģiskie dokumenti «triecientempā» tiks pārskatīti un atnesīs pašu svarīgāko sarunu – «iespējams, mēs spēsim tomēr panākt, ka konkrētas NATO vai ASV vienības tiks izvietotas Baltijā».
Viņaprāt, NATO bāzes atvēršana Baltijā būtu risinājums.
Savukārt aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis norādīja, ka Baltijas valstis ir lūgušas NATO un ASV palielināt savu klātbūtni šajā reģionā.
Tikmēr Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis aicināja mainīt ASV karavīru izvietojumu Eiropā.
«ASV Eiropā ir izvietojušas 66 300 karavīru, Rietumeiropā no tiem atrodas 66 070, tātad tikai 130 karavīru ir izvietoti Austrumeiropā, kur tas ir nepieciešams visvairāk.. Šī proporcija ir jāmaina, tā ir neatbilstoša mūsdienu situācijai, tā ir ASV politiskā kļūda,» uzsvēra Latkovskis, piebilstot, ka ASV karavīriem jāatrodas pārsvarā Centrāleiropā un Austrumeiropā jeb tuvāk Austrumu robežai.
Pirmais atjaunotās Latvijas aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis gan atzina, ka tuvākā nākotnē šāda NATO bāze Latvijā nav iespējama.
Eksperti raidījumā diskutēja arī par nepieciešamību palielināt aizsardzības budžetu līdz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz 2020.gadam.
Bijušais NBS komandieris Juris Dalbiņš uzsvēra, ka, palielinot aizsardzības budžetu, tiks dots politiskais signāls un arī signāls sabiedrībai, ka politiķi domā par valsts aizsardzību.
Arī Ābols norādīja, ka tas parādīs mūsu «labo politisko gribu», vienlaikus piebilstot, ka pret Krieviju aizsargāties vieni paši mēs nevarēsim, lai arī kādi līdzekļi tiktu atvēlēti.
Savukārt Vējonis norādīja, ka nevajadzētu pretnostatīt aizsardzību izglītībai vai veselībai, jo šīm jomām netiks atņemti līdzekļi, lai palielinātu aizsardzības budžetu.
Tikmēr Latkovskis atzina – šī mērķa sasniegšana ir iespējama, ja ir ekonomiskā izaugsme. „Ja ir ekonomiskā attīstība, neviena nozare no tā necietīs,” viņš piebilda.
BNN jau vēstīja, ka Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite no Amerikas Savienoto Vlastu (ASV) prezidenta Baraka Obamas (Barack Obama) pirmdien, 24.martā, saņēmusi apliecinājumus, ka Baltijas reģions joprojām atrodas ASV uzmanības centrā un interešu lokā.
Abiem prezidentiem bijusi īsa saruna Hāgā notiekošā Kodoldrošības samita kuluāros. Pēc Grībauskaites teiktā, tajā skarts Baltijas reģiona un konkrēti Baltijas valstu drošības jautājums, kā arī Ukrainas situācija.
«Ļoti priecājos, ka paliek spēkā ASV un paša prezidenta apliecinājumi, ka mēs esam uzmanības centrā un interešu lokā. Tātad šai ziņā varam justies droši un tālāk risināt savus drošības jautājumus kopā ar šo lielo valsti,» viņa norādījusi.
Tāpat ziņots, ka ASV viceprezidents Džo Baidens (Joe Biden) pēc tikšanās ar Grībauskaiti un Latvijas prezidentu Andri Bērziņu uzsvēra, ka ASV ļoti nopietni vērtē savas saistības pret Baltijas valstīm saskaņā ar Vašingtonas līguma 5.pantu par kolektīvo aizsardzību. «Mēs sniegsim visu nepieciešamo atbalstu savām NATO partnerēm, ja pret tām tiks vērsta agresija,» viņš izteicās.
Baidens arī apliecināja ASV gatavību pastiprināt militāro klātbūtni Baltijas reģionā un apstiprināja, ka iepriekš Varšavā notikušajās sarunās ar Polijas un Igaunijas prezidentiem minējis iespējamu ASV spēku rotāciju Baltijas reģionā un Polijā, kā arī gatavību intensificēt NATO militāro mācību norisi Baltijā.