Atveseļojot jūras ekosistēmu, ap Baltijas jūru esošajām valstīm, tostarp Latvijai, līdz 2030.gadam būtu iespējams izveidot 550 000 jaunas darba vietas zivsaimniecības, tūrisma un lauksaimniecības nozarēs un ik gadu papildus nopelnīt 32 miljardus eiro, secināts pētījumā «Baltijas jūras biznesa plāns».
Pēc Pasaules Dabas Fonda (WWF) pasūtījuma Boston Consulting Group (BCG) veica aptauju un izstrādāja ieteikumus Baltijas jūras reģiona attīstībai, kuros uzsvērts, ka Baltijas jūras vides stāvoklis nākotnē būtiski ietekmēs reģiona sociālo labklājību un ekonomisko izaugsmi. Ja netiks uzlabota Baltijas jūras situācija, vides stāvoklis ievērojami pasliktināsies, kā rezultātā būtiski samazināsies ekonomiskā izaugsme un iespēja izveidot jaunas darbavietas.
SEB bankas prezidents Ainārs Ozols atzīmē: ««Baltijas jūras biznesa plāns» apgāž uzskatu, ka jūras stāvokļa uzlabošana nozīmētu tikai jaunas izmaksas un aizliegumus. Gluži pretēji – tā paver attīstības iespējas un ļauj paaugstināt labklājību ilgtermiņā. Ņemot vērā, ka Latvijā ir augsts bezdarba līmenis, tā ir laba iespēja radīt jaunas darba vietas, uzlabot ekonomisko situāciju un parūpēties, lai iedzīvotāji paliktu Latvijā un nebrauktu prom uz citām valstīm.»
Kā vienu no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai jūra kļūtu par veiksmīgu biznesa vidi, BCG konsultanti izvirza gudru tās pārvaldību – visām jūrā saimniekojošām nozarēm un valstīm ir jāsadarbojas, jo vienas nozares atstātā ietekme uz vidi var radīt nozīmīgas problēmas citu sektoru ekonomiskajā attīstībā.
Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītājs Ingus Purgalis: «Ietekme uz Baltijas jūru tikai pieaug. Valstīm attīstoties, nemitīgi palielinās jūrā saimniekojošo nozaru ambīcijas, kas izsmeļ jūras resursus. Lai jūras labumus varētu izmantot arī nākotnē, nepieciešams tos gudri apsaimniekot, mazinot riskus un plānojot jūras pārvaldību. Nozarēm ir jāsēžas pie viena galda, jādiskutē un jāmeklē kompromisi savā starpā. BCG veiktais pētījums apliecina, ka ar integrētu jūras pārvaldību viss Baltijas jūras reģions var ievērojami celt labklājības līmeni un nopelnīt.»
Lai atgādinātu Latvijas amatpersonām par nepieciešamību aktīvāk domāt par integrētu Baltijas jūras pārvaldību, kampaņas «Spēks ir tīrā jūrā» organizatori kopā ar vidusskolēniem Saeimas Vides apakškomisijai 8.aprīlī uzdāvināja arī Baltijas jūras karti, kur simboliski attēlota pārslogota Baltijas jūra. Jāatzīmē, ka pērnā gada rudenī vairāku Latvijas vidusskolu 11.klašu skolēni noklausījās izglītojošu lekciju par Baltijas jūru un piedalījās spēlē «Jūras saimnieku parlaments».
Tās ietvaros vidusskolēni vairāku mēnešu garumā rūpīgi pētīja jūrā saimniekojošo nozaru darbību un, iejūtoties nozaru pārstāvju lomās, mēģināja vienoties par gudru Latvijas jūras teritorijas apsaimniekošanu. Kampaņas ilggadējais atbalstītājs ir SEB banka, kuras darbībā ilgtspējīga biznesa pieeja sakņojas atbildīgā pārvaldībā, saudzīgā attieksmē pret vidi un sociālā atbildībā.