Latvijā visgrūtāk ir sazvanīt medicīnas iestādes

foto: poliklinika2.crb-kolomna.ru
foto: poliklinika2.crb-kolomna.ru

Latvijā no dažādām iestādēm un organizācijām visgrūtāk ir sazvanīt medicīnas iestādes, liecina telekomunikāciju uzņēmuma CSC TELECOM kopīgi ar pētījumu centru SKDS veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.

Kopumā 64% respondentu vecumā no 18 līdz 74 gadiem atzinuši, ka viņiem ir bijušas problēmas ar medicīnas iestāžu sazvanīšanu. Tāpat 54% respondentu atzīst, ka diezgan grūti ir sazvanīt telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējus, savukārt 53% nav varējuši pietiekami operatīvi sazvanīt valsts iestādes, bet 43% – pašvaldību iestādes.

"Modernām telekomunikācijām ir būtiska ietekme uz iestāžu un uzņēmumu reputāciju. Tām valsts un pašvaldības iestādēm, kas savas telekomunikācijas ir atstājušas novārtā, tas nozīmē neapmierinātu iedzīvotāju klātienes apmeklējumus un rindas, savukārt privātuzņēmumiem – zaudētus klientus un līdz ar to arī ieņēmumus," uzsver Jānis Strumpmanis, CSC TELECOM komercdirektors.

Jautājumā par savienojuma gaidīšanu tikai katrs desmitais aptaujātais atzīst, ka nedusmojas reizēs, kad zvana kādai iestādei, kuru ir ļoti svarīgi sazvanīt, bet tur neceļ klausuli un automātiskais atbildētājs saka, ka būs jāgaida savienojums, vai telefonā skan gaidīšanas signāls, liecina telekomunikāciju uzņēmuma CSC TELECOM kopīgi ar pētījumu centru SKDS veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.

Gandrīz ceturdaļa (23%) zvanītāju norāda, ka sāk dusmoties jau mazāk nekā pēc 30 gaidīšanas sekundēm, savukārt gandrīz puse (46%) zvanītāju būs neapmierināti pēc pirmās gaidīšanas minūtes.

Aptaujas dati liecina, ka lielākai daļai (72%) patīk, ka iestādes, kuras pirmajā brīdī nav izdevies sazvanīt, piefiksē zvanītāja telefona numuru, un atzvana. Šāda atzvanīšana nepatīk 15%, bet 13% nevarēja sniegt konkrētu atbildi.

Pētījums tika veikts šā gada aprīlī, lai noskaidrotu Latvijas iedzīvotāju pieredzi un paradumus zvanīšanai uz dažādām iestādēm un organizācijām, kā arī attieksmi pret uzņēmumiem, kurus ir problemātiski sazvanīt. Kopumā tika aptaujāti 1005 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.


Написать комментарий