Mūsdienās teju vai katrā laikrakstā un žurnālā ir atrodamas karikatūras. Tās vērotājam liek pasmaidīt, paraudzīties uz lietām un notikumiem nedaudz no citas puses- komiskas un mazliet pārspīlētas.
Bet kāds tad ir karikatūru radīšanas process? Vai ikviens mākslinieks var būt arī labs karikatūrists? Lai noskaidrotu šos un arī citus jautājumus par šo interesanto un mazliet savdabīgo zīmēšanas veidu, uz sarunu tika aicināts tepat Daugavpilī dzīvojošais, talantīgais un aizvien plašākai sabiedrībai pazīstamais karikatūrists un mākslinieks Egons Kivkucāns.
- Kā Jūs raksturotu, kas ir karikatūra? Vai karikatūrists tā ir diagnoze?
- Karikatūra, kā es to saprotu, ir kaut kādas konkrētas situācijas attēlojums ar dažādu simbolu palīdzību. Tajā ir svarīgi asprātīgi izteikt savu domu, kas bieži vien tiek panākts ar pārspīlējumu un neparastu salīdzināju palīdzību. Varētu arī daļēji piekrist tam, ka karikatūrists tā ir diagnoze. Ja cilvēks ir pamēģinājis zīmēt karikatūras un vēl jo vairāk, ja to dara jau vairākus gadus, dažādās situācijās viņš neapzināti meklē un arī spēj atrast labu tēmu karikatūrai, it īpaši, ja situācijas ir absurdas.
- Kādām īpašībām jāpiemīt labam karikatūristam?
- Noteikti jāpiemīt spējai novērot pasauli, saskatīt tajā kaut ko grotesku vai negatīvu, par ko varētu spēt pasmieties, kā arī jāpiemīt spējai to visu attēlot. Labam karikatūristam jābūt arī kaut kādam savam stilam.
-Vai atceraties savu pirmo karikatūru? Par ko tā bija?
- Jā, atceros. Tā bija par kaut kādu celtniecības jautājumu saistībā ar „VIRŠIEM- A”. Konkrētāk diemžēl nevarēšu pateikt, jo ir pagājis jau diezgan ilgs laika posms. Kā jau pirmā karikatūra, tā nesanāca diez ko laba, bet to tomēr nopublicēja, iekšēji es par to biju ļoti gandarīts.
- Vai uzreiz sapratāt, ka tas ir lauciņš, kurā vēlaties darboties?
-No sākuma mani aizrāva komiksu zīmēšana, arī tagad tā man ir tuva tēma. Karikatūras mani iedvesmoja zīmēt bērnībā lasītais žurnāls „Dadzis”, kā arī Latvijas karikatūristu vecmeistaru darbi.
- Kāds ir karikatūru tapšanas process?
- Sākumā, protams, ir ideja, pēc tam tiek veikts uzmetums, izvēlēta labākā kompozīcija, tad tiek stingrāk iezīmētas tēlu aprises ar tušu, un karikatūra gatava. Agrāk es karikatūras krāsoju ar krāsainajiem zīmuļiem, šobrīd esmu pievērsies akvarelim, jo tas ir daudz ātrāk un kvalitatīvāk. Kopumā vienas karikatūras radīšanai ir nepieciešamas trīs, četras stundas.
- No kā smeļaties iedvesmu karikatūru radīšanai? Kuras ir tās tēmas, kuras pašlaik ir aktuālas karikatūristiem?
- Sākotnēji mani iedvesmoja Latvijas vecmeistari: Gunārs Vīndedzis, Edgars Ozoliņš, Uģis Mežavilks, Ēriks Ošs. Šobrīd, manuprāt, viens no vispopulārākajiem karikatūristiem ir Gatis Šļūka. Vēlāk iedvesmu deva arī dažādas personiskās dzīves situācijas, kā arī notikumi Latvijā. Pašlaik, manuprāt, vēl joprojām aktuāla ir politiskā tēma, bet ikdienā tomēr nesanāk laika sekot līdzi šī brīža karikatūrām.
- Vairāk kā pirms gada Latgales Centrālajā bibliotēkā bija apskatāma Jūsu karikatūru izstāde. Par šo notikumu rakstīja arī vairāki plašsaziņu līdzekļi Daugavpilī. Kas ir mainījies kopš tā laika?
- Joprojām nodarbojos ar mākslu. Šobrīd mana darbavieta ir Marka Rotko mākslas centrs Daugavpilī, kur ir izstādīta arī viena no manām gleznām. Karikatūru ziņā noteikti viens no būtiskajiem sasniegumiem ir manas karikatūras nonākšana uz žurnāla „Jurista Vārds” vāka.
- Un nobeigumā vēlos pajautāt, vai piekrītat teiktajam, ka: „ja gribi zināt, kā cilvēks redz tevi no malas, paprasi, lai viņš uzzīmē par tevi karikatūru ”?
- Es šim teiktajam varētu piekrist, bet tikai tad, ja tu zīmē cilvēku, kuru tu pazīsti. Šajā gadījumā tu vari uzzīmēt tādas nianses, kuras tiešām šo cilvēku raksturo.
