Lielbritānijas skolu skolēni zaudē rakstīšanas iemaņas un dod priekšroku vārdu vietā izmantot smaidiņus pat kontroldarbos un eksāmenos. Tā kārtējo reizi interneta simbolika pāriet reālajā dzīvē.
Saskaņā ar laikraksta The Daily Mail pētījumu, kurā piedalījās 270 skolotāji un 1730 6. klašu skolēni, smaidiņus rakstu darbos ir redzējis katrs trešais skolotājs. Tiek uzskatīts, ka šajā apstāklī ir vainojama planšetdatoru un viedtālruņu izmantošana. Bet tā vēl ir pus bēda: satraukumu rada rakstīšanas ātruma un ilguma samazināšanās un gramatiskās kļūdas. „Kad viņi ilgi raksta ar pildspalvu, viņiem rodas sāpes plaukstu locītavās un tulznas uz pirkstiem”, – atzīmē izdevums.
Skolotāji atzīst, ka bieži samazina atzīmes skolēniem tādēļ, ka viņu ķeburus nav iespējams izlasīt. Tāpat mūsdienu skolēniem ir pazudušas rēķināšanas galvā iemaņas, – vēsta russian.rt.com.
Pedagogi brīdina, ka rakstīšana ar pildspalvu attīsta sīko motoriku un veicina labāku informācijas apguvi, kā arī dažādu atmiņas veidu attīstību. Skolotāji uzskata, ka 5 līdz 7 gadus veciem bērniem tīrrakstīšanas stundām jānotiek bieži un regulāri. Tomēr par rakstīšanas iemaņām nav jāaizmirst arī vecākiem bērniem.
Tonijs Sjuzels, bijušais skolotājs, bet patlaban labdarības organizācijas Generating Genius darbinieks, kura palīdz talantīgiem skolēniem no nabadzīgām ģimenēm iestāties labākajās universitātēs, domā: „Salasāms rokraksts ir ne tikai paņēmiens skaidri izklāstīt atbildi uz eksāmena jautājumu, bet arī svarīga mācību procesa daļa. Kad mēs pierakstām vai pārrakstām informāciju, labāk to izprotam nekā tad, kad drukājam, kā arī vieglāk to iegaumējam”.
Pirmais smaidiņš tika pamanīts Abrahama Linkolna tekstā 1862. gadā pēc vārdiem „aplausi un smiekli”. Tomēr precīzi nav zināms, vai tas tik tiešām ir sejiņas attēls vai vienkārši punktuācijas kļūda.