Aukstais karstais karš tik drīz nebeigsies, Putins to nav iesācis, lai rīt pabeigtu, un sankcijas būs — prognozē Jānis Jurkāns, viens no nedaudzajiem Latvijas politiķiem, kas klātienē ticies ar Krievijas prezidentu un ieskatījies viņam acīs.
Jurkāns ir pirmais atjaunotās Latvijas ārlietu ministrs, kuru politiskā izvēle vēlāk saveda kopā ar tiem, kas Atmodas laikā bija barikāžu otrā pusē. Jurkānam pašam 2002.gadā notikusī tikšanās ar Putinu politisko karjeru gan neveicināja, 2005.gadā viņš aizgāja no politikas, izstādamies no paša veidotās Tautas saskaņas partijas, kad tika izveidots Saskaņas centrs, ko viņš nodēvēja par "Smilšu ielas bankas projektu". Tagad ekspolitiķis kā cilvēks, kurš Saskaņu pazīst "no iekšpuses", mierina tos, kuri uztraucas, ka pēc Saeimas vēlēšanām rudenī varētu tikt izveidota valdība, kas izstātos no NATO, toties "zaļo cilvēciņu" parādīšanos Latvijā viņš neizslēdz. Tiesa, ja arī tas notiktu, tad tikai uz īsu brīdi...
Fragments no intervijas:
Kas notiek ar Latvijas politisko kultūru kopš Atmodas laikiem, kad jūs ienācāt politikā? Tā attīstās vai degradējas?
Degradējas. Politika sabiedrības acīs ir diskreditēta, balsot iet cilvēki, kas neiedziļinās lietu būtībā. Krieviem ir labs dzejolītis: Na vibori idut barani, bjut barabani, kožu na barabani dajut sami barani (uz vēlēšanām iet auni, sit bungas sprauni, ādu bungām dod paši auni). Turklāt visu politisko kultūru Latvijā nosaka trīs, četri cilvēki, kas vienkārši nopērk politiku ar visu to "kultūru vai nekultūru," tāpēc dzīvojam nozagtā valstī.
Kas veicina degradāciju — auni, proti, lumpenizēti vēlētāji, vai tie trīs, četri politikas noteicēji?
Primārais ir auni. Sistēmu jau rada tauta, kas balso. Nediskriminējoša attieksme pret procesu, ko sauc par politiku, vēlēšanām, rada šo nekultūru. Turklāt lielā nauda, kas skalo cilvēkiem smadzenes, reklāmas, kas nevar nesolīt, iedarbojas uz masām. Tā ir tā sauktā prātu maigā okupācija.
Teicāt, ka dzīvojam nozagtā valstī. Jūs neesat par to līdzatbildīgs?
Neesmu bijis pie varas kopš 1992.gada. Esmu līdzatbildīgs par kopējo procesu, bet neesmu bijis pie varas siles. Esmu gandarīts par to, ka tās pamatnostādnes, kas tika iestrādātas Tautas Saskaņas partijas dibināšanas dokumentos, ir aktuālas vēl šodien. To, ko teicu pirms 20 gadiem, šodien enerģiski mēģina turpināt Ainārs Šlesers – ka integrēta Latvija ir priekšnoteikums tam, lai valsts nepārvērstos teritorijā.
Esmu gandarīts, ka nekad neesmu gājis pie Kargina (Parex īpašnieka – red.) prasīt naudu. Būtībā viņš arī izārdīja PCTVL ar saviem draugiem Dolgopolovu, Ždanoku, Plineru, kurš pēc tam izveidoja savu frakciju Saeimā. Es aizgāju no Saskaņas, jo redzēju, ka nevaru cīnīties ar pareksiem un lembergiem, ka Latvijā integrācija un saskaņa nav iespējama. Pēc tam tur notika paši zināt kas – otrās valsts valodas prasīšana, Urbanoviča runāšana par to, ka "mēs būsim vara". Lai gan patiesībā viņi varu negribēja, jo nezināja, ko ar to iesākt. Viņiem pietika ar tām 30 pogām parlamentā, lai palīdzētu oligarhiem.
Ja arī pēc šīm vēlēšanām Saskaņas centrs netiks valdībā, vai tas neveicinās Saskaņas šķelšanos un daļa viņu vēlētāju nesāks atbalstīt radikālākus spēkus?
Šis process jau ir sācies. Ždanoka, Lindermans, Pliners jau mēģināt kaut ko darīt, bet viņi pagaidām ir ļoti margināls spēks.
Marginālus spēkus var stimulēt.
Domājat, ka to dara Krievija? Nedomāju, ka šodien Krievijai ir liela interese par Latvijas politiku. Esmu bijis Saskaņā un domāju, ka šodien Saskaņu stimulē tie, kuriem viņu 30 balsis vajadzīgas gadījumam, lai palīdzētu ievēlēt jaunu ģenerālprokuroru, Valsts prezidentu vai vēl kaut ko ekskluzīvu.
Krievijas interese par Latviju varbūt nav liela, bet arī Latvija nav liela, tātad šeit daudz ko var panākt ar Krievijas mērogiem relatīvi mazu naudu.
Krievija pret Latviju nozīmē Krieviju pret NATO. To viņi šodien nevar atļauties. Krievija nevar ienākt ES vai NATO valstī. Ja tas notiek, tad vairs nav nedz NATO, nedz Eiropas Savienības. Kamēr vēl pastāv šīs struktūras, tas ir gandrīz neiespējami.
Vai arī Latvijā "zaļos cilvēciņus" daudzi sagaidītu kā atbrīvotājus?
Domāju, ka daudzi – visi tie, kas Latviju uzskata par pamāti. Redzat, ja šodien man prasītu, ar ko es kā latvietis varētu lepoties par savu valsti, nebūtu daudz, ar ko lepoties. Viss vienos skandālos, nevienu lietu nevar sakārtot civilizēti. Spilgts piemērs ir KNAB.
Ja savulaik pilsonība būtu dota gandrīz visiem, vai tas neatspoguļotos vēlēšanu rezultātos un Latvijas ārpolitika nebīdītos Maskavas virzienā?
Kāpēc lai tā turp bīdītos, ja pirmsākumā viņi atbalstīja idejas, par kurām runāja Tautas fronte? Kāpēc lai viņi pēkšņi ietu Maskavas virzienā? Pamēģiniet kādu krievu deportēt uz Krieviju! Domājat, Krievija ir tik pievilcīga zeme, ka Latvijas krievi tur gribētu dzīvot? Nekad! Viņi varbūt jūt līdzi Krievijas hokeja izlasei, bet dzīvot Krievijā viņi gan negribētu. Kurš grib pievienoties nabadzīgai, korumpētai valstij? Turklāt ar to propagandas mašīnu, kas tagad Krievijā ieslēgta! Paskatieties Dmitrija Kiseļova raidījumus – nelabi metas. Gandrīz visa Krievijas televīzija ir necivilizēta propagandas mašīna. Es to skatos, lai zinātu, ko viņi melo.