Blakšu apsēsta gulta, tarakānu midzenis drēbju skapī un vadība, kurai nerūp nekas – tā situāciju apraksta kāda Liepājas Universitātes studente, raksturojot dzīvi dienesta viesnīcā.
Vai tiešām studentiem 21. gadsimtā jādzīvo kara apstākļos? Jauniete vēlas brīdināt arī citus, pirms tiek veikta izvēle par labu dzīvei kopmītnēs...
Jau iepriekš ziņojām par bēdīgi slaveno situāciju Rīgas studentu kopmītnēs „Baltā kaza”, kuras telpas ne tikai nolaistā stāvoklī, bet komplektā tur mājo arī kukaiņi. Izrādās, blakšu un prusaku problēma ir aktuāla arī citās studentu kopmītnēs.
Līdztekus mācību iestādes izvēlei topošie studenti lemj arī par to, kur dzīvot - studentu kopmītnēs vai tomēr izvēlēties citu variantu. Studente Guna (vārds mainīts) vēlas brīdināt topošos studentus, pirms notikusi izvēle par labu kopmītnēm. Esot jārēķinās ne tikai ar tarakāniem, blaktīm un citiem nelūgtiem „viesiem”, bet arī melīgu vadību, viņa teic.
Vadība par blaktīm koju istabās noklusē
„Pirms gada ievācos Dienesta viesnīcā, man piešķīra istabiņu, to kārtīgi iztīrīju, izkrāmēju visas mantas un iekārtojos. Pēc vienas pavadītas nakts kopmītnēs, pamodos, blakšu sakosta – atradu šos insektus pilnīgi visur – segās, matračos, somās un pārējās mantās. Nekavējoties devos pie kopmītņu vadības, un izrādās, blaktis viņiem nebija jaunums,” stāsta Guna.
Vēl lielāks pārsteigums bijusi atbildīgo personu atbilde, proti, blaktis vasarā indētas, bet, lai pārliecinātos, ka tās iznīdētas pavisam, vajadzējis ielaist istabā kādu studentu, kurš to varētu pārbaudīt uz savas ādas. Guna to „pārbaudījusi” pēc pilnas programmas.
„Viņi apzināti mani ielaida istabā kā tādu izmēģinājuma trusīti, nebrīdinot un neļaujot man pašai izdarīt kādus drošības pasākumus, lai maksimāli no blaktīm izvairītos. Pēc ilgas skaidrošanās man tika piešķirta cita istabiņa, bet tur nebija labāk. Dažādi insekti mitinājās arī tur – pa grīdu pamanīju rāpojam mazus tārpiņus, redzēju dažāda lieluma beigtus kukaiņus, tarakānus skapī un tās pašas nelaimīgās blaktis. Devos uz kopmītnēm ātrāk, lai sagatavotos studijām, nevis apkarotu kaitēkļus,” atceras Guna.
Bez kukaiņiem arī salauztas gultas
Izsakot pretenzijas kopmītņu vadībai, Gunai kā vienīgais risinājums tika ieteikts izpūst istabā līdzekli pret insektiem. Turklāt bez visas kukaiņu epopejas kojās bijušas arī salauztas mēbeles. „Gulta, kurā gulēju, bija tik izgulēta un līka, ka vismaz piecas reizes naktī no tās izkritu ar visu matraci, starp istabas durvīm un zemi bija vismaz 5cm liela sprauga, kas tur radīja spēcīgu caurvēju, un grīdā pašā istabas vidū gandrīz pēdas lieluma caurums,” stāsta Guna.
Lai gan Dienesta viesnīcas noteikumi paredz – izmitināt studentus, radot piemērotus apstākļus sadzīvei un atpūtai, pēc konkrētajām kopmītnēm spriežot, piemēroti dzīves apstākļi nāk komplektā ar bariņu blakšu un citām „ekstrām”. „Tiesības uz veselību ir viena no cilvēka pamattiesībām, tad kādēļ dienesta viesnīcā apzināti tiek nodarīts kaitējums manai veselībai? Tā kā kopmītņu vadība no problēmas risināšanas izvairījās, aizrakstīju ziņojumu Veselības inspekcijai, kur apstiprināja – problēmas saistībā ar konkrēto dienesta viesnīcu bijušas vairākkārt,” atceras Guna.
Problēmas nerisina, tās noliedz
Tā vietā, lai insektus iznīdētu pavisam, Guna tika pārcelta no vienas istabiņas uz citu, taču situācija no tā neuzlabojās – teju ikvienā dienesta viesnīcas istabā apstākļi nebija piemēroti dzīvošanai. Guna stāsta, ka problēmas risināšanai iesaistījusies arī Studentu padomē, aizrakstījusi augstskolas rektoram, Veselības inspekcijai, taču nekas no tā visa nav devis rezultātus – Studentu padomē problēmu nevēlējās „kustināt”, lai neciestu universitātes labais tēls, bet augstākie spēki vienkārši izvairījās no atbildēm. Vienīgā atbilde, ko tekoši nācies dzirdēt – blaktis tur nav bijušas jau četrus, piecus gadus, kaut Gunas pierādījumi fotogrāfiju veidā liecināja par pretējo.
Guna vēlas brīdināt citus topošos studentus – „Universitātes „vadoņi” melo, acīs skatīdamies, un vienīgais, ko tie no studentiem vēlas, ir pēc iespējas vairāk naudiņas, bet problēmu risināšanā, viņuprāt, labākais veids ir tās vienkārši noliegt...”
Sazinoties ar Veselības inspekciju, izdodas noskaidrot, ka studentes aprakstītā situācija nudien nav pieļaujama: „Dienesta viesnīcas ir paaugstināta riska objekts un Veselības inspekcijas uzraudzības iestāde. Šādu objektu uzraudzību veicam atbilstoši plānam, ja uzrakstīts iesniegums,” teic Agnese Gusarova, Veselības inspekcijas pārstāve. Viņa aicina studentus, kuri nav apmierināti ar dzīves apstākļiem kopmītnēs, vērsties ar iesniegumu Veselības inspekcijā, lai būtu iespējams novērtēt situāciju.
Pārāk maz līdzekļu, lai veiktu uzlabojumus
Liepājas Universitātes Dienesta viesnīcas pārstāve Ginta Dzērve notikušo nenoliedz. Blaktis tik tiešām pirms kāda laika kopmītnēs bijušas, taču pēc pirmajām sūdzībām saukti atbildīgie dienesti, lai tās likvidētu. „Indēšana notiek divas reizes gadā. Ja ir sūdzības, tad saucam biežāk, bet pēdējā laikā neviens nav neko teicis. Protams, istabās var pagadīties kāds prusaks, bet tad students noteikti nav parūpējies par istabas tīrību,” stāsta Dzērve. Viņa atzīst, ka kopmītnes nav remontētas, tāpēc to stāvoklis ir tāds, kāds ir, taču ar valsts piešķirtajiem līdzekļiem – 5 eiro gadā uz vienu studentu - labiekārtošanas darbus veikt nav iespējams. Turklāt mēnesī katrs students maksā vien 35 eiro, kas esot tīri simboliska samaksa, jo nenosedzot pat visas izmaksas.