Iepriekš valdības iesniegto likumprojektu noraidīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, kuras nozīmētais referents Klāvs Olšteins skaidroja, ka likumprojekts noraidīts, pamatojoties uz Latvijas darba devēju konfederācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras iebildumiem un šo organizāciju pausto neizpratni par likumprojektā paredzēto procentu aprēķināšanas kārtību. Komisijas ieskatā šis likumprojekts esot nekvalitatīvs.
Tam gan oponēja Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilona Platonova, kura norādīja, ka neskaidrības var novērst, arī skatot likuma grozījumus otrajā un trešajā lasījumā. Viņa uzsver, ka problēmas ar tā dēvēto ātro kredītu atmaksu jau radušās aptuveni 60 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju un tas uzskatāms par apliecinājumu tam, ka ātro kredītu jomu nepieciešams stingrāk regulēt.
Reformu partijas deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica savukārt atgādināja, ka kopumā Latvijas iedzīvotājiem ātrajos kredītos izsniegti jau aptuveni 126 miljoni latu, kuru vidējā svērtā kredītprocentu likme ir 248% gadā.
Vilnis Ķirsis (RP) debatēs uzsvēra, ka augļošana – naudas aizdošana uz pārmēru augstiem procentiem -, izmantojot aizņēmēja smago materiālo stāvokli, atbilstoši Krimināllikumam, ir krimināli sodāms pārkāpums.
"Delfi" jau ziņoja, ka pērnā gada novembrī valdībā atbalstītie Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumi paredzēja aizliegt tā dēvēto ātro kredītu izsniegšanu nakts stundās, tas ir, laika posmā no pulksten 23:00 līdz 07:00, kā arī likumā noteikt, ka gada procentu likme par šādiem kredītiem nedrīkst pārsniegt 100%. Pret minētajiem ierobežojumiem lieli iebildumi ir ātro kredītu nozarei, kuras viedokli pārstāv Latvijas Nebanku kreditētāju asociācija.