No 1359 ģimenes ārstiem iespēju par valsts līdzekļiem nodarbināt otro māsu izmanto vien 43%, ziņo LETA.
Veselības ministrija (VM) cer, ka ģimenes ārsti novērsīs organizatoriskos šķēršļus, kas neļauj izmantot šo iespēju, jo otrā māsa var atvieglot ārsta darbu un veicināt primārās veselības aprūpes pieejamību, otrajai māsai regulāri strādājot ar hroniskiem pacientiem un profilakses jautājumiem, norāda VM parlamentārā sekretāra vietniece Egita Pole.
Viņa skaidro, ka valsts budžetā ir paredzēta nauda otrās māsas algas segšanai. Ja tā netiek izmantota, finansējums tiek novirzīts citiem primārās aprūpes mērķiem.
Tikmēr Ģimenes ārstu asociācija uzskata, ka tiek ignorēts fakts, ka otrās māsas pieņemšana nozīmē ne tikai darba samaksas izdevumus, bet arī darba vietas, telpas un rīku, kā arī saimnieciskos un administratīvos izdevumus, kas prasa ieguldīt papildus būtiskus finanšu resursus.
Savukārt VM komentē šo viedokli, norādot, ka otrā māsa ir papildu resurss prakses labāka darba organizācijai un labākai pacientu aprūpei, nevis apgrūtinājums vai finansiāls slogs.
Atgādinām, ka 2012.gada nogalē Veselības ministrija un ģimenes ārsti vienojās, ka māsai vai ārsta palīgam netiks prasīta atsevišķa darba telpa - iepriekš šāda prasība bija paredzēta ar 2015.gadu.