Dārza darbos gūto traumu skaits pēdējos mēnešos pieaudzis tik strauji, ka mediķi šausmās saķer galvu un uzrunā saprātīgāko sabiedrības daļu: nestrādājiet ar zāles pļāvējiem un motorzāģiem dzērumā, nenoņemiet šiem instrumentiem drošības aprīkojumu, kā arī uzmaniet bērnus pie visu veidu dārza tehnikas.
Rīgas Austrumu slimnīcas Mikroķirurģijas centrā tikai vienā mēnesī vien palīdzība sniegta 90 pacientiem, kuri guvuši roku, kāju, pirkstu sadragājumus, amputācijas.
Traģiski, tā vienā vārdā situāciju ar dārza traumām raksturo ķirurgs, Mikroķirurģijas centra vadītājs Mārtiņš Kapickis. Vidēji rēķinot, dienā tie ir divi trīs pacienti, kuri guvuši dažādu veidu traumas, ķermeņa daļu sadragājumus, pat amputācijas, strādājot dārza vai meža darbus. Janvārī, februārī šādu traumu skaits arī ir augsts, taču stabils – ap 50–60 traumām mēnesī ik gadu, sākoties pavasarim, pacientu skaits parasti aug. Taču šogad pacientu skaits, kuriem nepieciešama mikroķirurgu palīdzība, dubultojies. Martā, aprīlī, maijā – ik mēnesi 90 pacientu. Tā kā šīs traumas lielākoties gūtas pašu neuzmanības, nolaidības dēļ, turklāt vēl alkohola reibumā, jāsecina: Latvijas iedzīvotājiem veselība patiešām nav vērtība. Turklāt šāda attieksme ir ne tikai pašiem pret sevi, bet arī pret bērniem, jo šāgada pirmajā pusgadā smagi bojājumi bija arī 19 bērniem.
Ķirurgs M. Kapickis norāda, ka traumu iemesls ir strādāšana alkohola reibumā, nogurums, neuzmanība, kā arī nepareiza dārza tehnikas lietošana. «Tie ir nopietnas jaudas aparāti, ar kuriem jāmāk rīkoties, tirgotāji pirms to pārdošanas cilvēka inteliģenci nepārbauda, paļaujoties, ka cilvēks izlasīs instrukciju un neiedomāsies noņemt drošības elementus,» saka M. Kapickis. «Ir divu veidu cilvēki, kuri guvuši traumas – pilsētnieki, kuriem nepietiek spēka darbam ar šādu tehniku, un pašpārliecinātie, kuri uzskata, ka var izjaukt un pārveidot aparātu, nelietot nekādus aizsarglīdzekļus.» Traumas gūs kā vieni, tā otri. Dārza tehnikas tirgotāji nereti saķer galvu, redzot, kā cilvēki lieto šo tehniku. «Modes kliedziens pašlaik ir – fleksim jeb diskmašīnai slīpripu aizstāt ar zāģi, kas ir pilnīgi nepieļaujami,» saka ķirurgs. Ar šādu instrumentu traumētus locekļus saglābt ir ļoti grūti. Tam piekrīt Dārza tehnikas eksperti vadītājs Mārtiņš Jaudzems: «Piemēram, pļaujmašīnai piemetina nažus – mēs zinām, ar kādu ātrumu rotē šis nazis, bet varam tikai iedomāties, kas notiek, ja metināšanas vietā tas nodalās un aizlido. Tas ir letāls gadījums, ja kādam trāpa. Cilvēku nolaidībai nav robežu. Dodas zāģēt mežu džinsos un iešļūcenēs vai veikalā, vēloties iegādāties mauriņa traktoru, uzsēdina uz tā piecgadīgu bērnu un jautā: nu, vai tev braucot būs ērti?!» Cilvēku radošās izpausmes varot labi redzēt servisā, piemēram, nolūzis pļaušanas nazis tiek piestiprināts ar parastu stiepli. M. Jaudzems uzsver: jebkura tehnika, īpaši rotējoši griezējinstrumenti, bērna rokās kļūst bīstama. Lai pasargātu sevi un citus no bīstamām situācijām darbā ar dārza tehniku, mediķi un tehnikas tirgotāji ikvienu aicina atcerēties trīs zelta likumus drošam darbam dārzā vasarā: nestrādāt dzērumā, redzēt un zināt, ko dara bērns, un izmantot tehniku tikai tam paredzētiem mērķiem.