Pazīstamās modes mākslinieces Annas Osmuškinas ģimene un viņas kaimiņi Dzirnavu ielā jau vairākus gadus spiesti dzīvot nepārtrauktā troksnī.
No pretī esošās „Galleria Riga” jumta terasē izvietotiem restorāniem nākošās mūzikas skaņas ir neizturamas un dzīvi padara par elli.
„Policistus jau pazīstam kā labus draugus”
Pirms vairākiem gadiem, kad Osmuškini iegādājās dzīvokli Dzirnavu ielā 60, viņi jutās kā septītajās debesīs. Dzīvokļa labiekārtošana prasījusi ne mazums līdzekļu. Perfekti izremontēts un iekārtots augšstāva dzīvoklis, izveidota jumta terase. Tomēr pirms četriem gadiem dzīve pārvērtās īstā ellē. Ielas pretējā pusē tika uzcelts tirdzniecības centrs „Galleria Riga”, un uz tā jumta izveidoja terasi un āra kafejnīcas, no kurām pastāvīgi skan mūzika. Tā skan nepārtraukti – gan agri no rītiem, gan dienā un naktī, gan vasarā, gan ziemā. Osmuškinu dzīvokļu logi atrodas tikai pāris metru attālumā no ielas pretējā pusē uz „Galleria Riga” terases ierīkotājiem restorāniem – „Terrace Riga”, „Il cibo del papa” un „Gan bei city”.
„Esam noguruši. Galvenais kaitējums ir veselībai. Galva dun, nav iespējams strādāt! Nepārtraukta vibrācija, logus nevar atvērt… Gribējām ar restorāniem sarunāt pa labam, lai pieklusina mūziku, bet neko nevaram panākt. Viņiem esot labi juristi, kas pierādīs to, ka viss notiek likumīgi. Daudzas reizes arī esam saukuši pašvaldības policiju, lai sastāda protokolus par naktsmiera traucēšanu, jau pazīstam policistus kā savus labus draugus. Bet arī policisti neko nevar izdarīt, likums neesot viņu pusē,” savu sāpi Kasjauns.lv izteica modes mākslinieces dzīvesbiedrs Vladimirs Osmuškins.
Viņš savā sūdzībā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai raksta: „Savu bezdarbību (trokšņu ierobežošanā) Rīgas domes vadība un varas instances pamato ar Latvijas likumu nesakārtotību, kas rezultātā arī noved pie Latvijas likumpaklausīgo pilsoņu un Rīgas iedzīvotāju veselības un nervu sistēmas iedragāšanas, kas nebūtu pieļaujami civilizētā Eiropas valstī un kas ir tiešs konstitucionālo tiesību uz neiejaukšanos cilvēku personīgajā un privātajā dzīvē pārkāpums un cilvēku veselības apdraudējums bez viņu piekrišanas.”
No neskaitāmām institūcijām Osmuškini saņēmuši atbildes vēstules, kas, vienā vārdā sakot, ir „atrakstīšanās”, un no restorāniem skanošā mūzika iedzīvotājiem dzīvi gandē jau vairākus gadus pēc kārtas.
Pastāvīgs troksnis nav kaitīgs
Izrādās, ka valsts likumdošana nepieļauj sodīt trokšņotājus, kuri nepārtraukti traucē iedzīvotājiem mieru ar savu troksni. Likumdošana ir definējusi tādu jēdzienu kā „pastāvīgs troksnis”, kas nav uzskatāms par traucējošu un likuma pārkāpumu. Vienkāršoti runājot – ja tu iebļaujies ik pa laikam, tad tas ir pārkāpums, bet ja tu bļauj nepārtraukti, tas ir pieņemami. Tātad, ja mūzika āra kafejnīcā skan nepārtraukti, neviena likuma norma nav pārkāpta un cilvēkiem ar to vienkārši ir jāsamierinās.
Tas izriet arī no „Galleria Riga” mārketinga vadītājas Jekaterinas Zilpaušas atbilde Kasjauns.lv. Viņa savu atbildi formulēja divos teikumos:
„Tirdzniecības centrs „Galleria Riga” un tā nomnieki rīkojas saskaņā ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem. Līdz ar to šādi jautājumi būtu jāuzdod attiecīgai instancei.”
Pašvaldība un policija pret troksni ir bezspēcīga
Rīgas Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais Kasjauns.lv teica: „Iedzīvotāju miera traucēšana ar trokšņošanu ir ļoti aktuāla problēma Rīgā, un vairākkārt tā ir izskatīta manis vadītajā komitejā, piedaloties juristiem - ekspertiem, atbildīgo valsts un pašvaldības institūciju amatpersonām, kā arī sabiedrības pārstāvjiem. Šobrīd Rīgas domei ir jācīnās par tiesībām aizstāvēt savus iedzīvotājus pret izklaides biznesa visatļautību, ignorējot sabiedrības vairākuma intereses.” Nākamnedēļ Turlais Kasjauns.lv lasītājiem apsolīja sniegt interviju par šo aktuālo problēmu. Tomēr pašreizējās problēmas kopsavilkums nav iepriecinošs – pašvaldība nevar apklusināt trokšņotājus, jo to neatļauj valsts likumdošana, bet Saeima un valdība šos likumus nevēlas mainīt.
Par samilzušo problēmu Kasjauns.lv arī pastāstīja Rīgas pašvaldības policijas pārstāve Inese Krieviņa:
„Rīgas pašvaldības policija (RPP) pilnībā ir iedzīvotāju pusē. Bieži vien saistībā ar viena un tā paša komersanta radīto troksni un ar to saistītajiem naktsmiera traucējumiem RPP mēneša laikā tiek reģistrēti vairāk kā 20 izsaukumi. RPP darbinieki ierodas notikumā vietā, pieņem pieteikumus no iedzīvotājiem un veic pārrunas ar komersanta atbildīgo personu. Policijas klātbūtnē mūzika tiek pieklusināta. Par naktsmiera traucējumiem komersanti tiek saukti pie atbildības pēc Rīgas domes saistošajiem noteikumiem. Problēma ir tā, ka komersanti, pārsūdzot uzliktos sodus, spēj pārliecināt tiesnešus (un administratīvo pārkāpumu lietas nereti tiek izbeigtas), ka par skaļas mūzikas atskaņošanu pie atbildības var saukt nevis uz personas subjektīvi konstatēta naktsmiera traucējuma pamata, bet uz Ministra kabineta (MK) noteikumos formāli noteiktā trokšņa robežlieluma pārsniegšanas pamata. Tas nozīmē, ka, lai konstatētu izsaucēja tiesību aizskārumu, notikuma vietā būtu jāveic trokšņa līmeņa mērījums. Šos mērījumus veic tikai sertificēta privāta laboratorija (viens mērījums maksā vairāk nekā 200 eiro), kura, atšķirībā no policijas, neizbrauks uz notikuma adresi 15 minūšu laikā, jo īpaši nakts vidū.
Arī gadījumos, kad pats iedzīvotājs pasūtīs tādu trokšņa mērījumu veikšanu, visdrīzāk komersants netiks saukts pie administratīvās atbildības. Par iemeslu tam ir MK noteikumu Nr.597 „Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” atcelšana. Agrāk, saskaņā ar šiem noteikumiem, pieļaujamais trokšņa līmenis nakts laikā daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku teritorijās, kultūras, izglītības, pārvaldes un zinātnes iestāžu un dažādu funkciju ēku teritorijās nedrīkstēja pārsniegt 45dB. 2014. gadā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādāja un valdība pieņēma jaunus MK noteikumus Nr.16 „Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” un šobrīd atļautā trokšņa robežlielums nakts laikā publiskās apbūves teritorijās un jauktas apbūves teritorijā, tai skaitā tirdzniecības un pakalpojumu būvju teritorijās (ar dzīvojamo apbūvi) ir palielināts līdz 55dB. Tātad šobrīd legāli var trokšņot krietni skaļāk.
Tajā pašā laikā, vienīgais instruments, ar kuru RPP šobrīd var iedarboties uz komersantiem, kuri nerespektē citu cilvēku tiesības uz naktsmieru, ir Rīgas domes saistošie noteikumi, saskaņā ar kuriem atbildība ir paredzēta nevis par pārsniegtiem decibeliem, bet par pašu personas tiesību uz mieru aizskāruma faktu, un tas šobrīd tiek apstrīdēts Satversmes tiesā, iebilstot pret šo saistošo noteikumu leģitimitāti. Komersantu ieskatā, Rīgas domei nav tiesību izdot šādus saistošus noteikumus un aizsargāt savu iedzīvotāju naktsmieru. Gadījumā, ja Satversmes tiesa pievienosies komersantu viedoklim, Rīgas pilsētas iedzīvotājiem būs tikai divas iespējas – samierināties ar komercuzņēmumu radīto troksni vai mainīt dzīvesvietu.”