Eksporta apjoms šī gada maijā, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu pērn, lai arī pavisam nedaudz, bet ir audzis. Tas noticis, neskatoties uz to, ka preču plūsma Krievijas virzienā samazinājusies par ceturto daļu, informē Finanšu ministrija. Ministrija situāciju eksporta jomā šajā gadā vērtē pozitīvi.
Publicētie statistikas dati atspoguļo to, ka 2014.gada maijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada maiju, kopējā eksportēto preču vērtība palielinājusies par 0,7%, tādējādi uzlabojot Latvijas ārējās tirdzniecības bilanci par 22 miljoniem eiro. Nelielo kāpumu nodrošinājušas atsevišķas eksporta preču kategorijas.
Pēc gadu ilga pārtraukuma labas ziņas nesuši arī metāla un metāla produkcijas ražotāji: analizējamajā laika posmā šajā segmentā vērojams pieaugums par 27,5%.Protams, jāņem vērā bāzes rādītājs, kas pagājušā gada maijā samazinājās līdz minimumam uzņēmuma Liepājas Metalurgs darbības apturēšanas dēļ.
Par eksporta palielināšanos ziņo arī ķīmiskās produkcijas (+22,8%), papīra, kartona un poligrāfijas izstrādājumu (+13,3%) ražotāji.
Lielāko negatīvo ietekme uz eksporta vērtības izmaiņu jau tradicionāli uzrāda transportlīdzekļu kategorija: šī gada maijā, salīdzinot ar to pašu periodu pagājušajā gadā, kritums bija 17,6%. Otro mēnesi pēc kārtas kritumu uzrādījis arī tekstilizstrādājumu eksports (- 12,8%) un samazinājums eksportā fiksēts arī Polijas (-82,7%), Lietuvas (-50,1%) un Krievijas (-27,8%) virzienos.
Visnegaidītākie ir rezultāti lauksaimniecības un pārtikas produktu segmentā – maijā eksports piedzīvojis kritumu par 11,1%, lai gan gada pirmajos četros mēnešos vidējais gada pieaugums bija teju 10%.
Biznesa inkubatoriem pagarināta dzīve
Patiecoties ierēdņu apsviedīgumam, «uzņēmēju bērnudārzi» turpinās darbu līdz 2015.gada decembrim: Ekonomikas ministrija piedāvā inkubatoru atbalstam novirzīt Eiropas fondu līdzekļus no iepriekšējā plānošanas perioda, bet pēc tam izmantot programmas no 2014.-2020.gada plānošanas perioda.
Saskaņā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras aprēķiniem, minētie «pārpalikumi» varētu sasniegt aptuveni 5 miljonus eiro. Saistībā ar to tiek piedāvāts veikt atsevišķu iepirkumu visos plānošanas reģionos, t.i. katram reģionam tiks piešķirts 1 miljons eiro. Plānots, ka visas formalitātes, normatīvie dokumenti un līgumi tiks parakstīti jau šī gada decembrī.
Biznesa inkubatoru programmas mērķis ir jaunu dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu komersantu radīšana visos Latvijas reģionos. Ekonomikas ministrijas pārstāvji programmas sasniegumus vērtē pozitīvi: kopš programmas uzsākšanas atbalsts sniegts teju 1 000 darbību uzsākošiem komersantiem, kopējais apgrozījums gandrīz 100 tūkstoši eiro un radītas 1 500 jaunas darba vietas. Gandrīz visi komersanti, kas izgājuši inkubācijas programmu, komercdarbību veikuši ne ilgāk kā divus gadus. Kopumā 2007-2013.gada plānošanas periodā inkubatoriem tika piešķirti 20 miljoni latu (28,45 miljoni eiro).
Starp visveiksmīgākajiem uzņēmumiem, kas izgājuši no biznesa inkubatoriem, visbiežāk tiek minēts uzņēmums UAVFactory, kas ražo bezpilota lidaparātu platformas un apakšsistēmas.
Rīgas lidosta gatava paplašināšanai
Baltijas lielākais aviācijas uzņēmums Starptautiskā lidosta Rīga plāno nostiprināt savas pozīcijas, radot ērtākus apstākļus gan pasažieriem, gan partneriem: tikko noslēdzies konkurss par jaunā pasažieru termināļa būvniecību. Konkursā uzvarējis celtniecības uzņēmums Skonto būve, kas apņēmies veikt darbus par 15,9 miljoniem eiro.
Projekts paredz īstenot projekta pasažieru termināļa Ziemeļu piestātne pirmo ciklu. Plānotā jaunā objekta platība būs 15,3 tūkstoši kvadrātmetru. Tiks paplašināts terminālis pasažieriem, kas šķērso Šengenas zonas robežas, tiks pievienoti četri iekāpšanas sektori, kā arī tirdzniecības platības paplašināšanu.
Uzlabot plāno arī infrastruktūru, pateicoties kurai lidosta varēs apkalpot lielākus gaisa kuģus.
Pašlaik termināļa kapacitāte ļauj apkalpot 3,5 miljonus pasažieru gadā, un tas ir ļoti maz, jo faktiskais rādītājs ir gandrīz 4,7 miljoni pasažieru gadā. Saskaņā ar šī brīža prognozēm, simbolisko latiņu – 5 miljoni pasažieru gadā – lidosta pārkāps ne vēlāk kā 2017.gadā.
Nākošās būvniecības kārtas paredz lidostas caurlaidības palielināšanu līdz 7,5 miljoniem pasažieru gadā.
Dzīve kļuvusi labāka un jautrāka
Latvijas iedzīvotāju pirktspēja aug, viņi sākuši vairāk aizņemties, taču pēc krīzes vairāk izvērtē tēriņus. Šādus secinājumus publiskojuši bankas Citadele analītiķi.
Galvenie pamatojumi šādiem secinājumiem ir sekojoši: darba tirgus ir stabilizējies un iedzīvotāju ienākumi pietuvojušies 2008.gada ienākumu līmenim, taču tajā pašā laikā ievērojami samazinājies kopējais kredītsaistību apjoms.
«Bezdarba līmenis Latvijā ir krities no vairāk nekā 20% 2010.gadā līdz 12% pašlaik. Šajā pat laikā vidējais atalgojums valstī ir palielinājies par aptuveni 25%, līdz 550 eiro. Līdztekus šo gadu laikā mērķtiecīgi turpina samazināties privātpersonu kredītu slogs – no 9 miljardiem eiro 2008.gadā līdz aptuveni 6 miljardiem eiro šogad,» saka bankas ekonomists Zigurds Vaikulis.
Aizvien retāk ir situācijas, kad banka atsaka klientam izsniegt kredītu tāpēc, ka, piemēram, viņam ir nepietiekami ikmēneša ienākumi un kopumā klienti kļuvuši apzinīgāki un pārdomātāk plāno savu ģimenes budžetu, stāsta bankas Citadele valdes locekles Santa Purgaile.
«Iedzīvotāji kļūst atvērtāki tādu īstermiņa kredītlīdzekļu izmantošanai, kā patēriņa kredīti un kredītkartes. Bankas Citadele dati liecina, ka izsniegtā patēriņa kredīta vidējā summa palielinājusies no 1500 eiro pērn līdz 2000 šogad. Šādu summu cilvēki plāno atmaksāt divos, trīs gados. Galvenie mērķi, kam šobrīd iedzīvotāji izmanto patēriņa kredītu, ir mājokļa remonts (32%), lietotas automašīnas iegāde (23%) un ilgstošās lietošanas preču iegāde (5%),» stāsta Santa Purgaile.