Diplomāti: Krievijas iespējamās sankcijas pret ES var būt Eiropai sāpīgas

Līdz šim ES ir bijusi piesardzīga, domājot par ekonomiskām sankcijām pret Krieviju, tā kā daudzām valstīm ir ciešas sadarbības saites, taču notikumi notriektās Malaizijas lidmašīnas lietā liek virzīties tālāk.

Telefonkonferenci noturējuši arī ASV un lielāko Eiropas valstu līderi, kopīgi vienojoties, ka stingrākas sankcijas pret Krieviju ir neizbēgamas.

ES dalībvalstu vēstnieki pirmdien vēlu vakarā vienojās par sankciju paplašināšanu pret Krieviju, pievienojot arī jaunu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvu stāvošu personu un uzņēmumu vārdus tā sauktajam melnajam sarakstam, pret kuriem vērsīs sankcijas.

Melnajā sarakstā iekļautie ir dažādos veidos – materiāli un finansiāli - atbalstījuši centienus okupēt Ukrainu.

Precīzāka informācija par sarakstā iekļautajiem pagaidām netiek sniegta, taču visi vārdi jau rīt būs publicēti ES oficiālajā žurnālā un tajā brīdī sankcijas arī stāsies spēkā. Līdz šim ES melnajā sarakstā būs iekļāvusi 87 personu vārdus un 20 iestāžu, kurām noteikts ieceļošanas aizliegums ES teritorijā un iesaldēti banku konti.

Savukārt otrdien ES valstu vēstnieki pievērsīsies tā sauktās trešās fāzes sankcijām pret Krieviju, kam būtu jāsakar ekonomika – ļoti jūtīgais sektors daudzām valstīm, īpaši tām, kurām ir cieša sadarbība ar Krieviju. Sankciju mērķis būtu ierobežot Krievijas pieeju ārvalstu kapitāla tirgiem, noteikt tirdzniecības aizliegumus aizsardzības, augsto tehnoloģiju un citām precēm un dubultā pielietojuma iekārtām, ko var izmantot gan militāriem, gan aizsardzības mērķiem.

Sankcijas paredzēts vērst arī pret enerģētikas sektoru, taču tikai pret naftas produktiem, nevis gāzi, jo Krievija ir ļoti nozīmīga un daudzām ES dalībvalstīm vienīgais gāzes piegādātāja.

Diplomāti neoficiāli pauduši, ka Eiropā ir bažas par to, ka šīs sankcijas varētu sāpīgi atsaukties uz pašu ES, ja Krievija galu galā atbildēs ar ko līdzīgu. Turklāt daudzām ES dalībvalstīm šis nav ekonomiski un finansiāli vieglākais laiks. Diplomāti norādījuši, ka Krievijas iespējamai rīcībai jau ir piemēri, jo tā noteikusi preču tirdzniecības aizliegumu Gruzijai un Moldovai par to, ka tās parakstījušas sadarbības līgumu ar ES, un vēl otrdien Krievija noteikusi augļu un dārzeņu importa aizliegumu no Ukrainas, brīdinot, ka ko līdzīgu varētu ieviest arī pret ES.

Savukārt, no otras puses, eksperti lēš, ka īpaši aizliegums piekļūt Eiropas finanšu tirgiem Krieviju varētu sist jo sāpīgi, tā kā valsts ir pamatīgas lejupslīdes priekšā un liegta iespēja piesaistīt naudu Eiropas tirgos Krievijai būtu pamatīgs trieciens.

Līdz šim ES ir bijusi piesardzīga, domājot par ekonomiskām sankcijām pret Krieviju, tā kā daudzām valstīm ir ciešas sadarbības saites, taču notikumi notriektās Malaizijas lidmašīnas lietā liek virzīties tālāk, jo no Krievijas nav sagaidīta ilgstoši pieprasītā rīcība, proti, darīt visu, lai mazinātu konfliktu Austrumukrainā un panāktu prokrievisko separātistu atkāpšanos. Tā vietā informācija, ko ik pa laikam atklāj ASV, liecina, ka separātisti turpina no Krievijas saņemt ieročus.

Jaunākā informācija no Austrumukrainas vēsta, ka starptautiskie izmeklētāji no Austrālijas, Nīderlandes kā arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāji, kuri šajās dienās vairākkārt mēģinājuši piekļūt Malaizijas lidmašīnas traģēdijas vietai, atkal ir spiesti pārtraukt savu darbību, jo atsākusies apšaude starp prokrieviskajiem separātistiem un Ukrainas spēkiem. „Mums ir līdz kaklam tas, ka mūsu darbu nemitīgi pārtrauc un ierobežo apšaudes par spīti tam, ka abas puses ir vienojušās par pamieru,” norāda EDSO pārstāvis Aleksandrs Hags.

Eksperti, kā vēsta mediji, joprojām uzturas Doņeckā, gaidot brīdi, kad varēs doties uz laukiem, kur joprojām guļ vairāku cilvēku mirstīgās atliekas un lidmašīnas atlūzas.