Saskaroties ar draudiem par Krievijas preču tranzīta plūsmas samazināšanos caur Latviju, vietējās transporta un loģistikas nozares pārstāvji rada labvēlīgu augsni sadarbībai ar kolēģiem no citas kaimiņvalsts – Baltkrievijas.
Aizvadītajā trešdienā darba vizītē Latvijā ieradās Baltkrievijas transporta ministrs Anatolijs Sivaks. Viesi sagaidīja Latvijas satiksmes ministrs Anrijs Matīss.
Šobrīd kaimiņvalsts pēc kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu ir otrs (pēc Krievijas) nozīmīgākais Latvijas partneris. Ņemot vērā to, ka valsts īsteno loģistikas un tirdzniecības centru attīstības programmu, Latvijas puse steidzas radīt kolēģos interesi par infrastruktūras jaudu attīstīšanu savā teritorijā.
Šī iemesla dēļ puses vienojās par to, ka Latvijā ieradīsies Baltkrievijas eksperti, lai uz vietas padziļināti iepazītos ar transporta koridora iespējām.
Vizītes gaitā speciālisti iepazinās ar Rīgas brīvostas darbu, tikās ar Latvijas Loģistikas asociācijas, uzņēmuma DB Schenker Latvija un Ventspils brīvostas pārstāvjiem, ar ko arī tika apspriestas jau konkrētas sadarbības iespējas transporta un loģistikas jomā.
Konteineru vilciens Sumbrs ir viens no veiksmīgas sadarbības piemēriem. Tikšanās laikā ministri vienojās par to, ka šī maršruta attīstībai, kurā integrēta piegādes ķēde starp Melno un Baltijas jūru, un kam ir potenciāli partneri Ziemeļeiropā, Turcijā un Aizkaukāzā, nepieciešams jauns impulss valdības līmenī.
Savukārt autopārvadājumu jomā panākta vienošanās par abām pusēm pieņemamām starptautisko autopārvadājumu kvotām, kā arī parakstīti grozījumi Nolīgumā par automobiļu starptautisko satiksmi. Grozījumu mērķis ir noregulēt jautājumu saistībā ar autoceļu lietošanas nodevas ieviešanu kravas transportlīdzekļiem.
Vēl kāds virziens, ko ministri vienojās kopīgi attīstīt, – dzelzceļa pasažieru pārvadājumu konkurētspējas palielināšana, veicot optimizāciju un saīsinot muitas procedūrām nepieciešamo laiku.
Baltkrievijas puse paziņojusi par savu ieinteresētību organizēt regulārus pārvadājumus maršrutā Daugavpils – Polocka. Pašlaik valsts jau strādā pie dzelzceļa posma Polocka – valsts robeža un Polockai piekļaujošo reģionu elektrifikācija. Puses vienojās kopīgi izstrādāt sistēmu savienošanu.
Eiropīrāgs sadalīts uz pusēm
Kopējais no ES fondiem saņemtais finansējuma apjoms Latvijai laika posmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.decembrim sasniedzis 4,020 miljardus eiro, no kuriem vairāk nekā puse – 55% jeb 2,217 miljards eiro – novirzīts reģionu vai pašvaldību attīstībai, aprēķinājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
Detalizēta analīze par saņemto līdzekļu sadali tiek veikta, lai novērtētu katra reģiona atpalikšanu vai tieši otrādi izrāvienu, salīdzinot ar vidējo sociāli ekonomiskās attīstības līmeni valstī gada laikā. Tādējādi, analītiķi noskaidrojuši, ka starp 2005. un 2013.gadu būtiskas izmaiņas vienmērīgā teritoriju attīstībā nav notikušas, izņemot Rīgas reģionu, kurā ir fiksēts dominējošā stāvokļa samazinājums.
Lai uzlabotu ekonomisko situāciju reģionos, ministrija piedāvā sadalīt ES fondu līdzekļus 2014. – 2020.gada plānošanas periodam par labu lielākām investīcijām uzņēmējdarbībai nepieciešamās infrastruktūras attīstībai. Šim lēmumam, pēc tā autoru nodoma, vajadzētu veicināt jaunu darba vietu izveidi un piesaistīt reģioniem privātās investīcijas, tostarp ieviešot integrēto investīciju modeļa programmu, kas piedāvā sadarboties komersantiem un pašvaldībām.
Kopumā ministrija plāno, ka, lai sasniegtu izvirzīto mērķi izlīdzināt teritoriju attīstību un piesaistīt reģioniem uzņēmējus, nepieciešams likvidēt tādus šķēršļus kā darbaspēka trūkums, attālums līdz potenciālajiem tirgiem un neapmierinošais infrastruktūras stāvoklis.
Iepriekšējā plānošanas periodā no ES fondiem Rīgas reģions saņēmis 31,7% no kopējā finansējuma apjoma, Kurzemes reģions – 21,4%, Latgales reģions – 17,2%, Vidzemes reģionā – 15,6%, bet Zemgales reģions – 14,1 %.
Ģimenēm līdzēs ar mājokļiem
Jau šī gada otrajā pusgadā Latvijā sāks darboties valsts programma to ģimeņu atbalstam, kuru apgādībā ir nepilngadīgi bērni: šīm ģimenēm tiks sniegts atbalsts mājokļa iegādei vai celtniecībai, informē Finanšu ministrija.
Attiecīgie noteikumus valdība pieņēma 2014.gada 5.augustā. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, valsts uzņēmums Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum uz laiku līdz desmit gadiem izsniegs garantijas personām, kas dzīvo kopā un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns. Programma stāsies spēkā, tiklīdz tiks parakstīts attiecīgais līgums ar komercbankām, iespējams – gada otrajā pusē.
Garantijas lielums būs atkarīgs no bērnu skaita ģimenē, ja ģimenē ir viens bērns – 10% (maksimālais garantijas apjoms 20 tūkstoši eiro), ja divi bērni – 15% un 15 tūkstoši eiro, ja trīs vai vairāk bērnu – 20% un līdz 20 tūkstošiem eiro.
Garantija tiks sniegta pēc tam, kad aizdevējs būs izsniedzis kredītu vai sniedzis rakstisku apliecinājumu tam, ka aizdevums tiks izsniegts.
Pirmā posmā finansējuma apjoms būs 332 tūkstoši, un jau 2014.gadā tiek plānots, ka atbalstu saņems aptuveni 220 personas.
Ekonomikas ministrijas pārstāvji uzskata, ka minētā programma ļaus atrisināt jau ilgstošu jauno ģimeņu problēmu, kas bieži vien nonāk noslēgtā lokā: ministrija pastāvīgi saņem sūdzības par to, ka ģimenes nespēj iegādāties nekustamo īpašumu, jo nevar sakrāt pietiekoši daudz naudas pirmajai iemaksai. Latvijas Komercbanku asociācijā aprēķinājuši, ka Latvijas ģimenei vai mājsaimniecībai ar vidējiem ienākumiem būtu nepieciešami 11 gadi, lai sakrātu pirmo iemaksu divistabu dzīvokļa iegādei uz kredīta.