Saskaņā ar Daugavpils pašvaldības veikto 2012.gada pirmā pusgada ekonomisko radītāju analīzi, ražotās produkcijas apjoms pilsētas ražošanas uzņēmumos salīdzinājumā ar to pašu 2011.gada periodu, ir palielinājies par 18% un sastāda 84,07 miljonus latu.
Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar atbilstošo periodu pērn, saskaņā ar sezonāli neizlīdzinātajiem datiem ir palielinājies par 5,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātrais IKP novērtējums.
Valsts konsolidētajā budžetā šā gada septiņos mēnešos izveidojās pārpalikums 123,9 miljoni latu apmērā, ko noteica pārpalikums valsts pamatbudžetā 177,3 miljonu latu un deficīts valsts speciālajā budžetā 53,4 miljonu latu apmērā, portālu "Delfi" informēja Finanšu ministrijā (FM).
Cenu kāpums Latvijā turpina bremzēties - vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada jūlijā, salīdzinot ar atbilstošu mēnesi pērn, bijis par 1,7% augstāks. Precēm cenas gada laikā pieauga par 1,6%, bet pakalpojumiem - par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu būs audzis 5,4%-5,7% apmērā, lēš biznesa portāla "Nozare.lv" aptaujātie banku eksperti.
Itālijas ekonomika šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar gada pirmajiem trim mēmešiem sarukusi par 0,7%, tā slīgstot vēl dziļāk recesijā, vēsta ārvalstu mediji.
Starptautiskā kredītreitingu aģentūra "Standard & Poor's" (S&P) otrdien pazemināja Grieķijas parāda reitinga prognozi līdz negatīvai un paziņoja, ka ekonomiskās situācijas pasliktināšanās un politisko problēmu dēļ drīz ir iespējams jauns pazeminājums.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) jūlijā valsts budžetā iekasējis kopumā 443,969 miljonus latu, kas ir par 20,2% vairāk, nekā plānots, liecina VID apkopotā informācija par budžeta ieņēmumu daļas izpildi.
Paaugstinātā elektroenerģijas tarifa «iesaldēšana» līdz 2016. gadam jauniem atjaunojamās jeb zaļās enerģijas ražotājiem un ierobežojumu noteikšana agrāk izsniegtajās atļaujās, ko ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts nule ielicis valdības dienaskārtībā, jau raisa protestus enerģijas ražotāju vidū. «Izskatās, ka zaļo enerģiju izskauž par labu gāzei,» saka Mazās hidroenerģētikas asociācijas valdes priekšsēdētājs Orvils Heniņš.
Ņemot vērā ierobežotās finanšu iespējas, valdība otrdien vienojusies pagaidām nevirzīt vairākas nodokļu sloga atvieglošanas iniciatīvas, piemēram, paaugstināt neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošu personu, portālam liecina "Delfi" apliecināja Finanšu ministrijā.
Piektdien notiks ārkārtas valdības sēde, kuras dienaskārtībā iekļauti jautājumi saistībā ar šā gada valsts budžeta grozījumiem.
Latvijā 86% iedzīvotāju pašreizējo situāciju valsts ekonomikā uzskata par sliktu vai par ļoti sliktu, savukārt 13% iedzīvotāju stāvokli tautsaimniecībā vērtē kā labu.Par to liecina jaunā "Eurobarometer" aptauja, kuru pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma maijā veica socioloģisko pētījumu kompānija "TNS Opinion & Social".
Šā gada sešos mēnešos iedzīvotāju ienākuma nodoklis atmaksāts 17,4 miljonu latu apmērā.
Lai gan jūlija sākumā visi lielie tirgotāji cenas veikalos samazināja atbilstoši PVN likmes maiņai, atsevišķi produkti mēneša laikā kļuvuši pat dārgāki nekā pirms pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšanas no 22% uz 21%. Turklāt tirgotāji pēc PVN likmes maiņas kļuvuši skopāki atlaižu piešķiršanā.
Grieķijas varas partijas trešdien panākušas vienošanos par jaunu stingru taupības pasākumu īstenošanu, ko prasa starptautiskie aizdevēji apmaiņā pret nākamās finansiālās palīdzības sniegšanu, lai Dienvideiropas valsts varētu izbēgt no defolta un palikt eiro zonā, vēsta ārvalstu mediji.
Ceturtdien Ministru kabinetā notiks Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēde, kurā apspriedīs iespēju izveidot vienotu attīstības finanšu institūciju.
Salīdzinot 44 vairāk pirkto produktu cenas visās trijās Baltijas valstu galvaspilsētās, secināts, ka 11 produkti Rīgas lielveikalos jūnijā bija dārgākie, bet 13 produkti - lētākie Baltijā, biznesa portālam "Nozare.lv" norādīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.
Latgales glābšanas plāns, ar kā palīdzību pašlaik tiek sadalīti nepilni 18 miljoni latu, paredz tikai lielāku pašvaldību glābšanu. Tikmēr mazajiem miestiem atvēlēts glābties pašiem vai attiecīgi turpināt grimt arvien dziļākā trūkumā, gaidot, kad projām aizbrauks pēdējais iedzīvotājs darbspējīgajā vecumā.
Vācijas kanclere Angela Merkele un Itālijas premjers Mario Monti svētdien izplatītajā kopīgajā paziņojumā solījuši darīt visu nepieciešamo, lai aizsargātu eirozonu, vēsta raidorganizācija BBC.
Ķīnā pieaug banku sistēmas krīzes risks, secinājuši reitingu aģentūras "Fitch Ratings" eksperti, ziņo ārvalstu masu mediji.
26.jūlijā kārtējās sēdes gaitā Daugavpils domes deputāti apstiprināja pilsētas budžeta grozījumus. Pamatojoties uz nodokļu iemaksām un no valsts saņemtajiem transfēriem, tika palielinātas budžeta ienākumu un izdevumu daļas. Pret grozījumiem nobalsoja Pēteris Dzalbe, Ināra Ostrovska atturējās.
Eiro krīzi daļēji varētu atrisināt Grieķijas izstāšanās no eiro zonas, piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks (V).
Igaunijas, Latvijas un Lietuvas izvēlētais krīzes risināšanas ceļš ļāva tām labāk atveseļoties no satricinājumiem nekā vairākām citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, ir pārliecināts ietekmīgā ekonomikas žurnāla "Forbes" galvenais redaktors un izdevējs Stīvs Forbss.
Šogad pirmajā pusgadā Valsts ieņēmumu dienests (VID) nodokļos iekasēja 2,206 miljardus latu, kas ir par 13,2% vairāk nekā pērn pirmajos sešos mēnešos, trešdien žurnālistus informēja VID.
Eiro zonas finanšu ministru grupas vadītājs Luksemburgas premjerministrs Žans Klods Junkers otrdien paziņoja, ka ir stingri apņēmies nodrošināt stabilitāti Eiropas Monetārajā savienībā (EMS).
Ar Eiropas Savienības (ES) solīto 100 miljardu eiro (aptuveni 70 miljardu latu) palīdzību Spānijas banku sektora glābšanai var nepietikt, lai izvilktu Madridi no parādu krīzes dzelmes. Neoficiālās ziņas no Spānijas valdības sēžu aizkulisēm liecina, ka valsts vadība aizvien biežāk apspriež iespēju lūgt pilnvērtīgu starptautiskās palīdzības programmu, ziņo "Vesti24".
Pašreizējais zaļās enerģijas valsts atbalsta mehānisms samazina valsts konkurētspēju, pirmdien pēc tikšanās ar Būvmateriālu ražotāju asociācijā ietilpstošo uzņēmumu pārstāvjiem žurnālistiem atzina ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Viens no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) ilggadējiem augsta līmeņa ekspertiem – ekonomists Pīters Doils iesniedzis atlūgumu, jo viņam esot kauns par saistību ar fondu un tā "pagrimušo vadību", vēsta raidsabiedrība BBC.
Krievija un Baltkrievija trešdien Minskā parakstīja ģenerāllīgumu par atomelektrostacijas (AES) būvniecību Baltkrievijā.
Somijas Finanšu ministrija otrdien paziņoja, ka ir panākta vienošanās ar Madridi par nodrošinājumu apmaiņā pret valsts dalību palīdzības sniegšanā Spānijas banku sektora glābšanai.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts no trešdienas līdz piektdienai Kiprā piedalīsies neformālajā Eiropas Savienības (ES) Konkurētspējas ministru padomes sanāksmē, kurā diskutēs par uzņēmējdarbības lomu ekonomiskās izaugsmes sekmēšanā, īpašu uzmanību pievēršot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), informēja Ekonomikas ministrijā.
Par spīti Itālijas valdības centieniem mazināt valsts parādu, tas atkal sasniedzis jaunu vēsturisko maksimumu – maijā tas bijis 1,966 triljoni eiro (1,37 triljoni latu), ziņo ārvalstu masu mediji, atsaucoties uz Centrālās bankas "Banca d'Italia" paziņojumu.
Lai mazinātu enerģiju patērējošu ražojumu negatīvo ietekmi uz vidi un panāktu lielākus energoietaupījumus to ekspluatācijas laikā, Eiropas Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm turpina darbu pie šo ražojumu energoefektivitātes uzlabošanas, informē Ekonomikas Ministrija.
Pēdējo dienu spēcīgās lietusgāzes lauksaimniekiem rada bažas par gaidāmo labības ražu, atzina aptaujātie lauksaimnieki.
Valsts budžeta grozījumos Kultūras ministrijai paredzēts piešķirt 5,07 miljonus latu, no tiem 1,3 miljoni paredzēti Latvijas Nacionālajai operai (LNO). Kā liecina Finanšu ministrijas sniegtā informācija, 650 000 latu paredzēti LNO saimnieciskās darbības stabilizēšanai, bet vēl tikpat liela summa - operas skatuves un tehnikas uzlabošanai.
Budžeta grozījumos nepilns miljons jeb 919 608 lati paredzēti kultūrizglītības iestāžu pedagogu atalgojumam, tajā skaitā 376 710 lati tiks piešķirti atalgojuma izlīdzināšanai Kultūras ministrijas padotības iestādēs, 439 621 lats - minimālās pedagoģiskās likmes paaugstināšanai, bet vēl 103 277 lati - papildus finansējuma nodrošinājumam pašvaldību un privāto mūzikas un mākslas skolu pedagogiem.
Grieķijas ministrijas šobrīd strādā pie budžeta izdevumu apcirpšanas 11,5 miljardu eiro (8,08 miljardu latu) apmērā, ko pieprasījuši starptautiskie aizdevēji, piektdien pavēstīja avots Finanšu ministrijā. Piektdien šo jautājumu apspriež ministriju augstākās amatpersonas.
Gadījumā, ja tiks nolemts samazināt Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta 2014.-2020.gadam apjomu par, piemēram, 10%, tad visi Latvijai dotie solījumi saistībā ar lauksaimnieku tiešmaksājumu izlīdzināšanu tiks "noslaucīti no galda", šodien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē sacīja "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētāja vietnieks un kooperatīva "Trikāta KS" vadītājs Uldis Krievārs.
Nevienam nav noslēpums, ka Latvijas lauksaimniecība piedzīvo nopietnu krīzi. Pēc Zemkopības ministres Laimdotas Straujumas domām, valsts lauksaimniecības galvenās problēmas ir cilvēku izbraukšana un zema darba produktivitāte. Saskaņā ar statistikas datiem, tikai pēdējo 5 gadu laikā laukos dzīvojošu darbspējīgu strādnieku skaits ir samazinājies aptuveni par 30 000 cilvēkiem.
Nākamgad Latvijā var cerēt uz budžeta pieaugumu par dažiem desmitiem miljonu latu virs esošās valsts izdevumu bāzes, ceturtdien Latvijas Radio sacīja finanšu ministrs Andris Vilks (V).
Latvijā maijā salīdzinājumā ar šo pašu mēnesi pērn bija straujākais rūpniecības produkcijas izlaides pieaugums Eiropas Savienībā (ES), liecina ceturtdien publiskotie ES statistikas pārvaldes dati.
Latvijas Banka paaugstināja iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi šim gadam no 1,3% līdz 3,5% - 4%, portālu "Delfi" informēja banka.
Ņemot vērā, ka riski cenu stabilitātei vidējā termiņā ir ierobežoti un inflācija turpina samazināties, kā arī prognozējamo Eiropas parādu krīzes negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, Latvijas Bankas padome ceturtdien nolēma pazemināt visas Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes, portālu "Delfi" informēja banka.
Ceturtdien Eiropas Komisija (EK) Latvijas budžetā ir ieskaitījusi Latvijas deklarētos Eiropas Sociālā fonda maksājumus 25,9 miljonu eiro (18,15 miljoni latu) apmērā. Līdz ar to Latvija budžetā ir saņēmusi visu aizturēto fondu – Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda un Eiropas Sociālā fonda – maksājumus 120 miljonus eiro (aptuveni 84 miljoni latu), informēja Finanšu ministrija.
Ja eirozonas valdības turpinās īstenot skarbus taupības pasākumus, vienotais valūtas bloks zaudēs vēl 4,5 miljonus darbavietu, paziņojusi Starptautiskā Darba organizācija (International Labour Organization).
Eiropas Parlamenta (EP) deputāte no Latvijas Sandra Kalniete ir iesniegusi grozījumus Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas tiešmaksājumu izlīdzināšanai, kuri nosaka, ka neviena dalībvalsts nedrīkstēs saņemt mazāk nekā 80% un vairāk kā 120% no vidējā maksājuma lieluma Eiropā, portālu "Delfi" informēja parlamentārais asistents Mārtiņš Spravņiks.
Latvijā ražotās produkcijas patēriņa pieaugumu saredz ar straujāku pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu pārtikai. Savukārt, lai veicinātu uzņēmumu konkurētspēju, nodokļu likmes būtu jānosaka harmonizēti ar citām valstīm, trešdien viedokļus apkopojis laikraksts "Dienas bizness".
Rīgas domes (RD) darbā jāatgriežas pie sabalansētiem izdevumiem atbilstoši reālajām iespējām un jāizbeidz "uzrīkot treknos gadus", trešdienas rītā LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja premjers un viens no "Vienotības" līderiem Valdis Dombrovskis.
Šā gada valsts budžeta grozījumos tiks sadalīti papildu 70 miljoni latu, otrdien vienojās valdība. Savukārt nozaru ministrijas līdz šim iesniegušas pieprasījumus dažādām vajadzībām par 150 miljoniem latu.
Šā gada valsts budžeta grozījumos tiks sadalīti 50 -70 miljoni latu, portālam "Delfi" apliecināja Finanšu ministrijā.
Premjers Valdis Domrbovsksis (V) atzīst, ka ministriju pieprasījumi šī gada budžeta grozījumos piešķirt papildu līdzekļiem dažādiem mērķiem kopumā sasniedz 200 miljonus latu un rada zināmas bažas par "trekno gadu tikumu" atgriešanos, intervijā LTV raidījumam "Labrīt, Latvija!" atzina premjers.