Ik gadu no 1.septembra Daugavpilī stājas spēkā jauns tramvaju kustības saraksts, saskaņā ar kuru, domājot par pilsētnieku ērtību, pirmajā maršrutā sastrēgumstundā kursē divu vagonu tramvaji. Pilsētnieki periodiski uzdod jautājumus, cikos ir paredzēta sastrēgumstunda un kāpēc laiku pa laikam tramvajos veidojas liela cilvēku drūzma.
Vairāk nekā puse – 52% - Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju nav neko dzirdējuši par Nacionālā attīstības plāna (NAP) galvenajiem mērķiem, secināts pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT un raidījumu “900 sekundes” aptaujā.
Ceturtā daļa (27%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem atbalsta eiro ieviešanu Latvijā (8% - noteikti jā; 19% - drīzāk jā). To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, augustā veiktais pētījums.
Gandrīz puse jeb 49% Krievijas iedzīvotāju vēlas, lai šīs valsts prezidents Vladimirs Putins vairs nekandidētu uz vēl vienu prezidenta amata termiņu.
Lai iegūtu papildu līdzfinansējumu valsts energokoncerns "Latvenergo" jau šī gada nogalē ieplānojis publisku obligāciju emisiju 50 miljonu latu apmērā, portālu "Delfi" informēja uzņēmums.
Šā gada pirmajā pusē iecienītākais alkoholiskais dzēriens Latvijā bijis alkoholiskais kokteilis „Cēsu Džons” , populārākais alus – „Apinītis stiprais”. Populārākā cigarešu marka bijusi „Winston”, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie šā gada pirmo sešu mēnešu akcīzes preču aprites rādītāji.
Pēc Ebreju īpašumu atgūšanas jautājuma aktualizēšanās, īpašumus sākusi apzināt arī Latvijas Krievu kopiena un Latvijas Romu apvienība.
Trīs ceturtdaļas (75%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka arī nākamajā gadā jauno izpildītāju konkursu „Jaunais Vilnis” būtu nepieciešams rīkot Jūrmalā (44% - noteikti jā; 31% - drīzāk jā). To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, augustā veiktais pētījums.
Latvijas mājsaimniecībās pērn tāpat kā iepriekšējos gados turpinājušas taupīt uz uztura rēķina, krasi samazinot kartupeļu patēriņu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati par pārtikas produktu patēriņu mājsaimniecībās 2011.gadā.
Iespēju bez maksas dzēst no Kadastra reģistra tās palīgēkas, kas dabā vairs nepastāv, šā gada pirmajos sešos mēnešos izmantojuši vairāk nekā tūkstotis nekustamā īpašuma īpašnieku, kopumā dzēšot 1378 palīgēkas. Ņemot vērā nelielo dzēsto palīgēku skaitu, Valsts zemes dienests ir nolēmis termiņu, kurā palīgēkas var dzēst bez maksas, pagarināt līdz šā gada 30.novembrim, informē Daugavpils pašvaldība.
Latvijas Pašvaldību savienība ir nosūtījusi valsts Iekšlietu ministrijai vēstuli, kurā tiek izteikts priekšlikums noteikt obligātu e-adreses piešķiršanu Latvijas iedzīvotājiem. Tas tiek darīts, lai minētā e-adrese kļūtu par varas orgānu un iedzīvotāju primāro saziņas līdzekļi.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) rosina oficiālās e-adreses piešķiršanu iedzīvotājiem noteikt kā obligātu, informēja LPS.
Latvijā 86% iedzīvotāju pašreizējo situāciju valsts ekonomikā uzskata par sliktu vai par ļoti sliktu, savukārt 13% iedzīvotāju stāvokli tautsaimniecībā vērtē kā labu.Par to liecina jaunā "Eurobarometer" aptauja, kuru pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma maijā veica socioloģisko pētījumu kompānija "TNS Opinion & Social".
Šā gada sešos mēnešos iedzīvotāju ienākuma nodoklis atmaksāts 17,4 miljonu latu apmērā.
Latvijā valdībai uzticas vien 17% iedzīvotāju, bet 79% mūsu valsts iedzīvotāju valdībai neuzticas, liecina jauna "Eurobarometer" aptauja, kuru pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma maijā veica socioloģisko pētījumu kompānija "TNS Opinion & Social".
Gandrīz trīs ceturtdaļas jeb 74% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka Iekšlietu ministrijai būtu jālauž līgums ar fotoradaru projekta ieviesēju "Vitronic Baltica un partneri", liecina aģentūras TNS sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu "900 sekundes" jūlija beigās veiktais pētījums.
Lielākā iedzīvotāju daļa no skolas ģeogrāfijas kursa atceras, ka Latvijas kopējā platība sastāda aptuveni 65 000 km² un 4 reģionos atrodas vairāk nekā 70 lielās un mazās pilsētas. Tiek uzskatīts, ka, lai pavadītu kādu laiku katrā Latvijas apdzīvotajā vietā – gan pilsētā, gan ciemā, iepazīstoties ar tās ievērojamākajām vietām, būtu nepieciešams ne mazāk par gadu.
Pagājušajā gadā Latvijā ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās par 23 127 cilvēkiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sagatavotais iedzīvotāju skaita novērtējums.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts rosina veidot re-emigrācijas plānu, kura mērķis būtu apkopot informāciju par ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas iedzīvotājiem, informēt šos cilvēkus par iespējām atgriezties un strādāt Latvijā, kā arī veicināt šo cilvēku reintegrāciju Latvijas sabiedrībā. Vairāk nekā puse (54%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka Latvijai ir nepieciešams re-emigrācijas plāns (27% - noteikti jā; 27% - drīzāk jā). To atklāj pētījumu aģentūras TNS pētījums.
Valsts reģionālās attīstības aģentūra ir publicējusi datus par iedzīvotāju blīvumu valstī. Saskaņā ar publicēto informāciju, 2012.gadā vislielākais iedzīvotāju blīvums, izņemot galvaspilsētu, reģistrēts Salaspils un Stopiņu novados, kuri atrodas valsts centrālajā daļā, pie Rīgas.
Krāslavas foto klubs „Zibsnis” un bērnu jauniešu centra pulciņš „Kadrs” aicina apmeklēt vietējo iedzīvotāju fotoportretu izstādes, kas būs skatāmas lielveikalā „Beta” no 2012. gada 20. jūlija līdz 5. augustam, informē Krāslavas pašvaldības mājaslapa.
Policija ir apmierināta ar iedzīvotāju aktivitāti, ziņojot par tā dēvētajām "točkām", jo triju nedēļu laikā jaunizveidotajā interaktīvajā kartē atzīmētas 482 nelegālo preču tirdzniecības vietas, portālu "Delfi" informēja Valsts policijas pārstāve Lita Juberte.
Valsts kanceleja aicina ikvienu iedzīvotāju novērtēt valsts pārvaldes iestāžu mājaslapu dizainu, lietojamību un funkcionalitāti, aizpildot aptaujas anketu. Tās rezultātus izmantos pētījumā par iestāžu mājaslapu optimizācijas iespējām, informēja Valsts Kanceleja.
Vakar Valsts policija saņēmusi Daugavpils novada Vecsalienas pagasta iedzīvotāju sūdzības par piesārņojumu Mālkalnes upītē. Situāciju upē pārbaudījuši Valsts Vides dienesta darbinieki, kuri pārkāpumus nav konstatējuši.
Latvijā veiktās tautas skaitīšanas rezultāti liecina, ka uz 2012.gada 1.martu valstī dzīvo 164,5 tūkstoši cilvēku (8,8% Latvijas iedzīvotāju), kuri ikdienā lieto latgaliešu valodu. Loģiski, ka šo cilvēku lielākā daļa (97,6 tūkstoši) dzīvo Latgalē, taču arī galvaspilsētā dzīvo latgaliešu valodā runājošie – 29,4 tūkstoši cilvēku, 14,4 tūkstoši cilvēku šo valodu lieto Rīgas rajonā.
Visaginas AES būvniecības projekts, kuru virza Lietuva un kurš izmaksās 17 miljardu litu, kas ir aptuveni 6 miljardi dolāru, joprojām izraisa dažādus viedokļus.
Japānas dienvidu prefektūrās Kumamoto un Oita spēcīgo lietavu dēļ izsludināta vietējo iedzīvotāju evakuācija. Stihijas dēļ jau gājis bojā viens cilvēks, bet trīs ir bezvēsts pazuduši, vēsta ārvalstu mediji.
Kā zināms, līdz 2012.gada 8.augustam Daugavpils pašvaldība veic pilsētnieku aptauju saistībā ar pilsētas sabiedriskā transporta attīstības jautājumiem. Aptaujas mērķis ir noskaidrot Daugavpils iedzīvotāju viedokli par pilsētas sabiedriskā transporta pieejamību un efektivitātes uzlabošanu.
Veselības ministrija (VM), gatavojot koncepciju par alkohola patēriņa mazināšanu, atteikusies no vairākām radikālām idejām, kas alkohola tirdzniecību būtu aizliegušas benzīntankos, tirgos, valsts un pašvaldību telpās. Savukārt statistika liecina, ka iepriekš ieviestie aizliegumi un ierobežojumi nav līdzējuši - alkohola patēriņš pēdējo desmit gadu laikā pieaudzis, vēsta laikraksts "Neatkarīgā".
Sarunas par Latvijas līdzdalību Visaginas atomelektrostacijas (AES) projektā sākās jau 2006.gadā, tomēr pašlaik konkrēta vienošanās starp Lietuvu un Latviju nav slēgta.
Gandrīz 18 tūkstoši Krimskas iedzīvotāju pēc nedēļas nogalē notikušajiem plūdiem Krasnodaras novadā joprojām ir bez elektroapgādes. Aptuveno 30 tūkstošiem iedzīvotāju nav atjaunota gāzes padeve, vēsta aģentūra "Itar-Tass".
Rumānijā gaidāmajā referendumā vairākums balsotāju gatavojas atbalstīt prezidenta Trajana Besesku impīčmentu, liecina svētdien publiskoti sabiedriskās domas aptaujas rezultāti.
No šodienas, 9.jūlija, un līdz 8.augustam visiem daugavpiliešiem ir iespēja izteikt savas domas par pilsētas sabiedrisko transportu, jo Daugavpils pašvaldība mēneša laikā veiks iedzīvotāju aptauju.
Latgaliešu valodu ikdienā lieto 8,8%, bet Latgalē trešā daļa iedzīvotāju ikdienā latgaliešu valodu. Visbiežāk latgaliešu valoda tiek lietota Kārsavas, Baltinavas un Varakļānu novados, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie tautas skaitīšanas dati.
43% iedzīvotāju uzticas tieši Latvijas nacionālajai valūtai – latam, 19% kā drošāko valūtu uzskata ASV dolāru, bet 16% dotu priekšroku eiro, liecina dārgmetālu investīciju kompānijas Goldinvest Asset Management rīkotās aptaujas Par nacionālo valūtu dati.
Salīdzinoši liela daļa (39%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka Latvijas valstij būtu jāatdod ebreju kopienai holokausta laikā atsavinātie sabiedriskie īpašumi (12% - noteikti jā; 27% - drīzāk jā).
Vairākums (73%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka par auto vadīšanu reibumā būtu jāpiemēro kriminālatbildība (35% - noteikti jā; 38% - drīzāk jā). To atklāj pētījumu aģentūras TNS pētījums.
Vairāk nekā puse jeb 53% Latvijas iedzīvotāju Latvijas izvēlēto krīzes pārvarēšanas ceļu uzskata par valstij ļoti postošu un nepareizu, liecina tirgus un sabiedrisko pētījumu centra "SKDS" maijā veiktās aptaujas rezultāti.
Kas varētu iedomāties, ka strīdu par Eiropas attīstību centrā nonāks maza valsts, kas atrodas ES austrumu nomalē – Latvija.
Vairāk nekā 50% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Latvijai PSRS sastāvā savulaik klājies gluži labi, bet 70% iedzīvotāji ir pārliecināti, ka rietumvalstis Latviju izmanto savās interesēs un Eiropas Savienības (ES) vadībai ir vienalga, kā jūtas cilvēki Latvijā, tas atklājies Latvijas vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fonda veiktajā pētījumā " Ārpolitikas mīti Latvijā: Eiropas Savienība un Krievija".
Viens slavens humorists kādreiz pajokoja, ka brīvdienas ir nepieciešamas, lai nogurtu mājās un pēc tam atpūstot darbā. Bet, ja nopietni, pelēkā ikdiena palīdz pilnā mērā izjust brīvdienu burvību un svētku jautrību.
Pilsētas svētkos Daugavpils izpletņlēcēju sporta klubs aicināja visus interesentus aplūkot mūsu lielisku pilsētu no augšas. Jebkuram daugavpilietim vai pilsētas viesim bija iespēja izbaudīt lidojumu virs svētku Daugavpils AH-2 lidmašīnā 25 minūšu laikā izpletņlēcēju kompānijā vai aptuveni 10 minūšu lidojumā ar ЯК-18Т lidmašīnu.
Visos laikos, neskatoties uz cilvēces civilizācijas uzplaukuma vai krīzes posmiem, cilvēki tiecās pēc svētkiem. Pat kara vai slimību laikos notika lieli svētki, kaut arī brīžiem tas bija dzīres mēra laikā. Sākotnēji tiem bija tikai reliģiskais raksturs, un piemiņas dienas tika atzīmētas, ievērojot visus nepieciešamos noteikumus.
Divas trešdaļas Ziemeļkorejas iedzīvotāju hroniski cieš no pārtikas trūkuma, viens no trim bērniem atpaliek augšanā, tomēr nav pazīmju, kas liecinātu, ka tiek īstenotas reformas, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi, otrdien brīdināja Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO).
Pēc eiro ieviešanas Latvijā iedzīvotāji uz eiro monētām vislabprātāk vēlētos redzēt pazīstamus simbolus - Brīvības pieminekli, Sprīdīti un Vecrīgas torņu siluetu, liecina sabiedrisko attiecību aģentūras "Hill+Knowlton Strategies" pētījums.
Naktī no piektdienas, 25.maija uz sestdienu, 26.maiju daudzi Sarkandaugavas apkaimē dzīvojošie bija nomodā. Vieni vēl nebija devušies pie miera, citi modušies no degunā cērtošās smakas, kas nākusi no Rīgas brīvostas.
Saka, ka cilvēks savā dzīvē nevar izvēlēties tikai divas lietas – dzimteni un vecākus. Šīs abas lietas mums tiek dotas no augšas. Dažiem kā lieliskā dāvana, dažiem – kā pārbaudījums.
Iedzīvotāju aktivitāte Rīgā un vēl dažās lielākajās pilsētās, noformējot elektroniskās identifikācijas (eID) kartes, pārsteigusi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) darbiniekus. Citviet Latvijā jauno karšu jeb personas apliecību tīkotāju skaits nav bijis tik liels, lai veidotos garas rindas.