Nevaru teikt, ka Modesta Koļerova un Igora Pavlovska iekļaušana Latvijas „melnajā sarakstā” kļuva par pārsteigumu. Jo Koļerova teiktais nevar patikt mūsu varas orgāniem. Viņiem nepatīk Krievijas sabiedrisko darbinieku, politiķu, krievu pilsoņu teiktā patiesība.
Krievijas pilsonis Modests Koļerovs mūsu valstī mēdza rosīties vietējo promaskavisko politisko spēku pārkārtošanas brīžos. Viņa pasludināšana par Latvijai nevēlamu personu ir simptomātiska. Pirmkārt, apstiprina jau kopš Saeimas vēlēšanām acīmredzamo, ka politprojekts ar nosaukumu Saskaņas centrs pašreizējā veidolā ir beidzies, tāpēc, otrkārt, vietā top daudz agresīvāki.
26. jūlijā Saeimas valdošā koalīcija (Vienotība, Nacionālā apvienība, reformu partija un neatkarīgie deputāti) nobalsoja par grozījumiem referendumu likumā. Šis balsojums vienlaikus bija atbilde uz daudziem jautājumiem un jaunu jautājumu sākums.
Jūnija beigās darbu uzsāka jauna starpministriju darba grupa par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) reformu. Jaunā nodokļu reforma nenozīmēs automātisku NĪN likmes paaugstināšanu. Mūsu uzdevums ir sabiedrībai piedāvāt tādu nodokļu modeli, kurā tiks ņemti vērā patiesie nodokļu maksātāja ienākumi, kā arī tiks nodrošināta nodokļu sloga pārnešana no darbaspēka uz nekustamo īpašumu. Ja NĪN reformu izdosies īstenot no 2014.gada 1.janvāra, tad jau 2015.gadā iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) būs iespējams samazināt līdz 16%.
Zvērināts advokāts Aldis Gobzems pēdējā laikā ir pamanīts asi kritizējam valsts institūciju dīvaino ņemšanos ar fotoradariem. Viņam ir savs viedoklis par daudzām sabiedriski politiskām aktualitātēm.
Fotoradaru projekta ieviešana Latvijā ir izcili slikts piemērs privātas kompānijas piesaistei šāda projekta īstenošanā, un valstij ir jādomā par līguma laušanu ar radaru ieviesēju "Vitronic Baltica un partneri" ("Vitronic"), šādu viedokli intervijā telekompānijas LNT raidījumā "900 sekundes" pauda finanšu ministrs Andris Vilks (V).
Pareizticīgie, kuru Latvijā ir 350 tūkstoši cilvēku, tā ir „piektā kolonna”, - uzskata antipadomnieks ar lielu pieredzi, Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieks Jānis Rožkalns.
Visa Eiropa ir pārņemta ar ekonomiskajām problēmām. Nesen noslēdzās Divdesmit valstu grupas samits, kurā ārpus Eiropas valstu līderi aicināja Eiropas līderus ātrāk atrisināt Eiropas Savienības ekonomikās problēmas.
Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS "Air Baltic Corporation" ("airBaltic") lēmums iegādāties "Bombardier" 20 "c-series" lidmašīnas saistīts ar vairākiem nopietniem riskiem, turklāt tas parāda, ka "airBaltic" paliek reģionāla aviokompānija bez tālākas izaugsmes vēlmēm, biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja aviācijas eksperts Tālis Linkaits.
Kā arī tika gaidīts, preču ārējas tirdzniecības deficīts maijā samazinājās, jo, naftas cenām pasaulē krītot, saruka arī Latvijas naftas produktu importa vērtība.
Lai gan pērn un arī šogad būvniecības nozarē vērojama diezgan strauja izaugsme, tomēr 2013.gadā un 2014.gadā varētu būt darba apjomu kritums, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja Jēkabpils būvfirmas SIA "LC Būve" valdes priekšsēdētājs Dainis Dzērvītis.
Vienotības reitings (jūnijā 18,5%, pirmā vieta) kāpj tāpēc, ka tā ir ideāla partija. Un savā ziņā tai ir ideāla un atsaucīga sabiedrība. Lielā mērā tā ir sabiedrība, kas pateicīga Vienotībai par ārējas formas līmenī uzturēto stabilitāti un arī par to, ka valsts satura raksturojumu Vienotība tai sniedz vien no patīkamās puses.
Latvijā ir pasaules līmeņa kriminālsodu politikas un cietumnieku resocializācijas koncepcijas, taču problēmas ir ar to ieviešanu, trešdien intervijā laikrakstā "Neatkarīgā" norādījis tiesību doktors Daugavpils universitātes profesors Vitolds Zahars.
«Lai tagad ebrejiem sāktu kaut ko atdot izņēmuma kārtā, Saeimai ir jāatceļ vismaz kādi 30 pašas pieņemtie īpašumu reformas likumi, kas pieņemti laikā no 1990. līdz 1993. gadam ieskaitot, sākot ar likumu par valsts īpašuma konversijas principiem. Tur bija definētas gan denacionalizācijas, gan privatizācijas pamatnostādnes. Tad būtu jāatceļ visi pilsētu un lauku zemju privatizācijas likumi, visi namīpašumu, banku, tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumu privatizācijas likumi,» teic advokāts Andris Grūtups, pie reizes atgādinādams, ka šie likumi nebalstījās uz principu: latviešiem dot, bet krieviem vai ebrejiem – nedot.
Latvija krīzē bijusi spiesta aizņemties, lai trīs gados pakāpeniski sakārtotu budžetu – to konsolidētu, ja lietojam pērnā gada nevārdu – un atgūtu konkurētspēju.
Neskatoties uz visnotaļ respektablu socioloģisko pētījumu kompāniju veiktajām aptaujām (SKDS dati: patlaban pāreju no latiem uz eiro atbalstītu tikai 15% iedzīvotāju.
Latvijā gadā oficiāli tiek veikti ap pusotra tūkstoša kriminālu abortu – tas norāda uz dziļām vispārējām problēmām sabiedrības un speciālistu attieksmē par dzīvību!
Bijušais ASV Federālo Rezervju sistēmas priekšsēdētājs Alans Grīnspens uzskata, ka vienotās Eiropas valūtas projekts ir cietis neveiksmi, vēsta raidsabiedrība BBC.
«Kārtējais vanderstūlisms» – nacionāli noskaņotu politiķu vidū dzirdams šāds vērtējums Eiropas Padomes ģenerālsekretāra Tūrbjērna Jaglanna izteicieniem par to, ka Latvijas nepilsoņu bērniem automātiski esot jākļūst par pilsoņiem.
Pazīstamais krievu polittehnologs Modests Koļerovs uzskata, ka nākamajās vēlēšanās nacionālā apvienība varētu saņemt 20% no vēlētāju balsīm, bet par valsts premjeru varētu kļūt nacionālo radikālu līderis Raivis Dzintars.
Šogad pirmajā ceturksnī, mājsaimniecību patēriņa devums IKP izaugsmē pārspēja kopējo investīciju devumu (krājumu izmaiņas mazināja kopējās investīcijas). Jau ilgu laiku mājsaimniecību noskaņojums ir relatīvi augsts un stabils, tas deva pamatu straujam nepārtikas preču mazumtirdzniecības pieaugumam.
Ziņas par Rīgas domes ieceri tirgot fasētu krāna ūdeni lika minēt, vai pašvaldība neiedomāsies līdzīgi pārdot arī citus pakalpojumus. Vai īpašumus. Piemēram, jau legāli "safasēt" un pārdot pašvaldības ēkas un dzīvokļus.
Tā kā Eiropas Savienībā nekontrolētās eiro uzraudzības dēļ patlaban valda haoss, Latvijas iestāšanas eirozonā notiek vissliktākajā brīdī, tikmēr Latvijas Banka "rīkojas tā, it kā jau esam eirozonā", intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" norādīja ekspolitiķis, projektu konsultants Indulis Emsis (ZZS).
Ņemot vērā to, ka ir alternatīvas, Latvijai līdzdalība Visaginas atomelektrostacijas (AES) projektā nav kritiska, trešdien Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē, atbildot uz deputātu jautājumiem, norādīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Eiropas Savienība pēc parādu krīzes kļūs daudz spēcīgāka, bet zaudējumi no grieķu finanšu drāmas ir vairāk imidža, nevis finansiāli. Nespēja atrisināt Grieķijas problēmu šodien ļoti apgrūtina kapitāla piesaisti tādām valstīm kā Spānijai, Portugālei, Itālijai un iespējams pat Francijai.
No Latvijas Autortiesību likumā būtu jāizslēdz tā dēvētā "radio klausīšanās nodeva" jeb "publiskā izpildījuma" definīcija, bet strīdu gadījumus būtu jāvērtē tiesām.
Latvijai ir rūpīgi jāseko līdzi notiekošajam eirozonā, kurā saglabājas nenoteiktība saistībā ar dažu Dienvideiropas valstu nonākšanu finansiālās problēmās, tomēr pagaidām nav pamata mainīt uzsākto kursu uz eiro ieviešanu, piektdien preses konferencē uzsvēra Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimševics.
Dziedātājas Anmary vokālais sniegums starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa pirmajā pusfinālā bija ļoti labs, bet to nomāca neizteiksmīgie tērpi un horeogrāfija, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda aptaujātie speciālisti.
Opozīcijas pienākums ir kritizēt valdošās partijas un neļaut tām mierīgi dzīvot. Tāda ir politikas būtība. Kritikai ierobežojumu nav nekādu, tiesa, pārāk bieži un atklāti mainīt savu viedokli netiek atzīts par labu toni. Rīgas domes opozīcija tā neuzskata. Viņiem nav nekādu ierobežojumu.
Satiksmes ministrijai būtu jāvērtē, vai pašlaik var izsludināt jaunu, mazāka apmēra pasažieru pārvadātāja pa dzelzceļu "Pasažieru vilciens" (PV) konkursu par pasažieru vilcienu vagonu izgatavošanu vai arī to varēs darīt tikai pēc 2014.gada, un tagad šim projektam paredzēto naudu savukārt var izmantot ceļu infrastruktūras uzlabošanai, sacīja finanšu ministrs Andris Vilks (V), uzsverot, ka tagadējā veidā līgumu nekādā gadījumā nevar īstenot.
Kultūras ministre, protams, ir pateicīga izvazāšanai pa teikumiem. Tik pateicīga, ka medijiem šķiet diezgan eksponēt saskares formu, nemeklējot pēc profesionālā satura un nevērtējot to.
Valdība ir noskaņojusies samazināt nodokļus. Nodokļu samazinājumu, tāpat kā cenu un tarifu samazinājumu vai algu palielinājumu, sabiedrība vienmēr uztver ar prieku. Taču no valdības puses ir jābūt ļoti skaidrai izpratnei – kāpēc tas tiek darīts?
Sabiedriskajā telpā ir daudz diskutēts par iespējamajiem un pareizajiem Latvijas tautsaimniecības attīstības scenārijiem un iespējām. Un, lai gan šīs diskusijas parasti ir diezgan fragmentāras un fokusētas tikai ap kādu šauri izvēlētu, diskutētājam izdevīgu aspektu vai lidinās augstās makroekonomiskās matērijās, par ko dziļāka izpratne pārējai sabiedrībai parasti ir visnotaļ minimāla, tas tomēr nav traucējis (vai varbūt tieši palīdzējis?) nostiprināt viedokli, ka viss, kas tiek darīts, ir labākais un pārdomātākais, ko valsts vara varēja izdarīt un dara savas tautas labā. Un nejēgas ir tie, kas to nespēj saprast un novērtēt.
Varbūt Spānijā (jauniešu bezdarbs virs 50%), varbūt Grieķijā (ap 50%), varbūt Itālijā (31,9%) tas nav tik acīmredzami, bet Latvijā (27,4%) nav jauniešu pārprodukcijas. Gluži otrādi – ir nācijai traģisks jaunāko paaudžu deficīts.
Satversmes aizsardzības birojs (SAB) un Drošības policija (DP) savos ikgadējos pārskatos runā par Maskavas "roku", "ko var darīt, bet nevajag noklusēt par Latvijas "pirkstiņiem"", to intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" saka Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) izpilddirektors, politologs Andis Kudors.
Viesojoties Dienas rītā, rakstnieks un publicists Otto Ozols norādīja, ka cilvēks ar rakstīšanu vien Latvijā varētu labi dzīvot tikai tad, ja viņam izdotos izlauzties starptautiskajā tirgū.
Eiropas Parlamenta (EP) Ārlietu komitejas deputāte Inese Vaidere (ETP grupa, Vienotība) uzskata, ka Francijas prezidenta vēlēšanu rezultāts rada bažas, ka vairums Francijas pilsoņi nav gatavi reformām, kas nostiprinātu un atjaunotu Francijas un visas Eiropas konkurētspēju.
Saprotu, kāpēc dažiem 4. maijs nerada svētku noskaņu. Daudzi tā laika politiķi vēlāk faktiski turpināja Latvijas valstiskuma nīdēšanu tikai citām metodēm, atšķirīgā veidā.
Dzirdētas diskusijas arī par to, vai okupācijas varas iestādes – Augstākās Padomes – lēmums bija pareizākais veids 1918. gada 18. novembrī dibinātās Latvijas atjaunošanai.
Aizvadītie krīzes gadi biznesam bija grūtāki nekā deviņdesmitajos gados piedzīvotie reketieru laiki, šādu viedokli intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" (LA) pauž pazīstamais uzņēmējs Raimonds Gerkens.
Paradoksālā kārtā gandrīz tie paši cilvēki, kas pirms dažiem gadiem ar lietussargiem un bez tiem izcīnīja tautas tiesības uz referendumiem un samazināja slieksni ar referendumu palīdzību atlaist Saeimu, tagad gudro metodes, kā pārtraukt referendumus un izslēgt tautas nobalsošanas no Latvijas politiskās dienaskārtības.
1. martā tiem valsts iedzīvotājiem, kuri 2011. gada 31. decembrī atbilda likumā "Par fizisko personu mantiskā stāvokļa un iepriekš nedeklarēto ienākumu deklarēšanu" noteiktajiem kritērijiem, ir sākusies nulles deklarāciju iesniegšana. Līdz deklarāciju iesniegšanas beigu termiņam ir atlicis nedaudz vairāk par mēnesi.
Pēc pirmā sašutuma par Līgatnes lācenes Mades nogalināšanu gan sabiedriskais radio, gan visādi citādi mediji vienā balsī skandēja – oi, kāda nelaime, oi, cik žēl, bet nu, oi, citādi jau nevarēja, jo, oi, bija apdraudēti cilvēki, un, oi, cerams, ka pārējie lāči nekur neaizspruks.
Latvijā nedzimst tik bērnu, cik vajag nācijas atjaunošanai. Uz ārzemēm ir devušies vairāk nekā 200 tūkstošu mūsu tautiešu. Un agri vai vēlu Latvijas ekonomikas labad nekas cits neatliks kā atvērt imigrācijas vārtus viesstrādniekiem no dziļākas Austrumeiropas, ja, protams, kāds te vēl brauks. Ar šādu nākotnes scenāriju biedē Latvijas demogrāfi, un nekas jau daudz arī nav sabiezināts, aina ir gana drūma.
Satversmes tiesa 2. maijā plkst. 14 plāno pasludināt spriedumu par to, vai valsts pamatlikumam atbilst valdības noteikumos ietverto datu nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu saraksts.
Latvijas medijos nu jau kādu laiku tiek aktualizēts jautājums par nesen Latvijā nodibinātā Krievijas valsts uzņēmuma "Krievijas dzelzceļš loģistika" meitas firmas (51% kapitāla daļu tiešā veidā) "Euro Rail Trans" ietekmi uz Latvijas dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgu. Lai gan atsevišķi Latvijas tranzīta biznesa pārstāvji ir izteikušies, ka krievu dzelzceļa kravu operatora ienākšana Latvijā viņus neuztraucot, situācija nebūt nav tik viennozīmīga.
Šodien aprit jau precīzi divas nedēļas, kopš portāls pietiek.com publicēja pirmos "Latvenergo" lietas sarunu ierakstus. Atšķirībā no ierastā šoreiz varētu būt īstais laiks ne tikai uzdot naivus jautājumus, bet arī dot visnotaļ skaidras atbildes.
Mediju apvienošanas modelis nav pareizs, jo nespēs garantēt redakcionālu neatkarību, biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka, komentējot Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) šodien atbalstīto vienota sabiedriskā medija veidošanu, kas darbosies ar vienotu redakcionālo sistēmu.
Līdz pašvaldību vēlēšanām vēl ir daudz laika. Taču kolēģi no Rīgas domes opozīcijas jau enerģiski gatavojas 2013. gadam. Katru nedēļu viņi aktīvi ziņo rīdziniekiem par domes koalīcijas sastrādātajām "nelietībām".
Galvenā Latvijas lauku problēma ir saimnieciskas attieksmes pret nozari trūkums, secinājis Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Alfrēds Rubiks (SC) pēc pagājušajā nedēļā notikušajām tikšanām ar lauksaimniecības, tūrisma nozares un ostu industrijas pārstāvjiem.