Rakstnieki izteikuši bažas par kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes (Nacionālā apvienība) izpratni par nozari un viņas atbilstību amatam, informēja literāte Nora Ikstena.
Viņa norādīja, ka pirmdien, 7.maijā, Kultūras alianse tiksies ar ministri, kas varētu būt izšķirošs punkts turpmākajai sadarbībai. Ikstena pagaidām atturējās komentēt iespējamību, ka kultūras cilvēki varētu prasīt ministres demisiju.
Ikstena stāstīja, ka trešdien rakstnieki tikās ar ministri, lai diskutētu par kultūrpolitikas stratēģiju, taču tā nesusi vilšanos, jo palicis iespaids, ka ministre nesaprot, par ko tiek runāts.
"Uz jautājumiem par pašas ministres redzējumu Jaunzeme-Grende atteicās atbildēt, aizbildinoties ar frāzēm "mēs pie tā strādājam" un "to es jums neteikšu". Ministres uzvedība un sacītais lika šaubīties par viņas izpratni par nozari un tās nozīmi latviešu valodas, literatūras un nacionālās identitātes saglabāšanā, kompetenci un atbilstību amatam," sacīts rakstnieku izplatītajā paziņojumā medijiem.
Ikstena skaidroja, ka "mums ir ļoti nopietnas bažas par viņas profesionalitāti, jo tas, kas vakar [trešdien] notika bija spilgts piemērs tam. Mums radās pārliecība, ka viņa nesaprot," piebilda literāte.
Viņa stāstīja, ka darba grupa trīs mēnešus strādājusi pie grāmatniecības un literatūras nozares stratēģijas, ar kuru, viņuprāt, Jaunzeme-Grende pirms tikšanās trešdien nebija iepazinusies.
Ikstena informēja, ka 7.maijā Kultūras alianse, kas apvieno visus kultūras pārstāvjus, dosies uz tikšanos ar kultūras ministri.
"Mērķis ir saprast, vai kultūras ministre vispār saprot nozari. Domāju, ka pirmdiena būs izšķirošs datums. Tur būs ļoti liela kultūras nozares pārstāvniecība, jāskatās, kas tālāk notiks. Ministrei 15.maijā ir jādodas uz Saeimas komisiju un viņas pienākums ir pierādīt Saeimas komisijai un tālāk valdībai, kādas ir nozares vajadzības. Vakar [trešdien] bija skaidrs, ka tas vienkārši nenotiks," teica Ikstena.
Jau ziņots, ka 14.februārī notika rakstnieku un ministres tikšanās Saeimas Izglītības un kultūras komisijas sēdē. Tajā literāti uzsvēra, ka Latvijā ir jāizstrādā mērķprogramma nacionālās rakstniecības atbalstam. Sākotnējās aplēses liecināja, ka šādai mērķprogrammai būtu nepieciešami apmēram 300 tūkstoši latu.