Latgaliskais sirsnīgums „Upītes Uobeļduorzā” 1

foto vilaka.lv
foto vilaka.lv

Jau vienpadsmito gadu septembra trešajā sestdienā latgaliešu valodas mīļotāju ceļi ved uz Upīti, lai apmeklētu meilys aiļu (mīlas dzejas) un dzīsmu (dziesmu) festivālu "Upītes Uobeļduorzs”, informē Viļakas novada pašvaldība.

No tuvām un tālām vietām 15.septembrī ļaudis te sabrauca, lai atkal satiktos ar iemīļotiem māksliniekiem, iepazītu un atklātu jaunus dzejniekus un mūziķus. Vienpadsmitā festivāla rozīnīte kā atzina pasākuma organizators, Upītes tautas nama vadītājs Andris Slišāns esot „Jauniešu ETNO dienas 2012” dalībnieki. „Šogad Jauniešu etno dienas 2012 rīko Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs sadarbībā ar biedrību Upītes jauniešu folkloras kopa. Pirmās Etno dienas notika Rēzeknē, Rīgā un Liepājā, otrās - Rēzeknē, Rīgā, Saldū, tad nolēma, ka daudz dalībniekiem ir jābraukā, lai 3 reizes pa dienai dotos uz pasākuma vietu, tāpēc nolēma, ka Etno dienām jānotiek 3 dienas vienā vietā. Upītē notiek tāpēc, ka daudzas kopas ir no pilsētas, un tās gribēja redzēt, kas notiek laukos. Izdomāju, ka abi pasākumi jāorganizē vienlaicīgi, un aicināju Etno dienu dalībniekus piedalīties „Upītes Uobeļduorzā”, lai parādītu, ka latgaliski runā ne tikai folklorā, bet ļoti dažādos žanros izmanto latgaliešu valodu ikdienā”, pastāstīja A.Slišāns.

Jauniešu ETNO dienu dalībnieki ir ne tikai jaunieši, kuriem tradicionālā kultūra ir kļuvusi par dzīvesveidu, to var dēvēt ne tikai par folkloras mīļotāju nometni un prasmju apgūšanu kopā, bet arī par skanīgo balsu festivālu. "Upītes Uobeļduorzu” atklāja spēcīgo balsu īpašnieki Rīgas folkloras kopa „Rikši”, kuri atzina, ka, lai arī šobrīd dzīvojot Rīgā, visi kopas dalībnieki nākot no Latgales. Pēc „Rikšu” uzstāšanās likās, ka šovakar skanīgākās balsis ir nodziedājušas, bet nākamie dalībnieki bija tikpat spēcīgu balsu īpašnieki – mūsu kaimiņu Briežuciema pagasta folkloras kopas „Soldanī”, Rīgas kopu „Kokle” un „Rudzi” dalībnieki. Kolektīva „Rudzi” vadītāja Ruta Stepiņa atzina, ka „Rudzi” šādā sastāvā kā uzstājas Upītē, spēlējot vien otro reizi, pirmā reize esot bijusi stundu pirms pasākuma. Latvijas Universitātes folkloras deju kopu „Dandari” Andris Slišāns esot aicinājis desmit gadus piedalīties festivālā, tikai vienpadsmitajā gadā „Dandari” atbrauca. Ne velti Andris Slišāns gribēja uzaicināt folkloras deju kopu, jo ir ierasts, ka festivālos cilvēki aktīvāk sāk dejot tikai ar tumsas iestāšanos. Taču pateicoties „Dandaru” uzstāšanās un klātbūtnei, dejas iesākās neparasti ātri un tas nenogurdināja apmeklētājus dejot līdz pat rītam.

Festivāla rašanos izskaidroja Tilžas vidusskolas vēstures skolotāja Aina Rakstiņa. Viņa bija sagatavojusi prezentāciju par pašas izveidoto stundu plānu skolēniem par Latgales reģiona vēsturi. „Gatavojot mācību stundas skolēniem, nolēmu, ka vislabāk par novada vēsturi pastāstīs cilvēki, kas dzīvojuši mums tepat līdzās. Tāpēc izveidoju trīs mācību stundu ciklu. Pirmajā stundā iepazīstamies ar faktiem no Latgales vēstures, otrajā stundā – norit pētnieciskais darbs ar Ontona Slišāna grāmatām un novadpētniecības materiāliem, trešajā stundā – izdarām kopsavilkumu par paveikto. Ontona Slišāna devums dzimtās vietas dokumentēšanai ir nenovērtējams. Ontona unikalitāte ir patriotisms un spēja piešķirt savai dzimtajai vietai vērtību,” atklāja A.Rakstiņa.

Lielu saviļņojumu pasākuma apmeklētājiem sniedza atkal satikšanās ar vecāko latgaliešu rokgrupu „Karburators”. Bez Viļa Cibuļa sacerētās dziesmas „Bez gredzena” nav izskanējis neviens festivāls. „Karburators” nospēlēja arī „Upītes Uobeļduorza” himnu tā kā tā skanējusi pirmsākumos. Tagad šo himnu ir dažādi aranžējuši vairāki izpildītāji, bet daudziem pasākuma apmeklētājiem „Karburatora” izpildījums patīk vislabāk.  Tikpat priecīgi pasākuma apmeklētāji bija tikties ar grupām „Naprouts”, Vinsents Kūkojs, „Krampis”, „Green Novice”, iepazīties ar šifrēto grupu „LPIV” – Liktenīgīs pagrīzins iz Vainovu – „tī kas dzīd dzīsmi – ar opeli es rypoju”, skaidroja A.Slišāns, un baltinaviešu grupu „Pādejuo steiga”. Pasākuma apmeklētāji kļuva par lieciniekiem ¼ daļas no „BEZ PVN” jeb Da Gunči akustiskajai uzstāšanās un iepazinās ar Lauras Bicānes jauno stilu, ko viņa bija izveidojusi par godu festivālam - 100 + 1 bizīte un jaunas brilles. Festivālu vienoja mīlas dzeja, ko lasīja Mārīte Slišāne, Santa Matisāne, Ilze Sperga, Raibīs suns, Valentins Lukaševičs, Karonhisake un Aigars Jaundžeigars, pirmo reizi mīlas dzeju festivālā lasīja Līga Rundāne un Dagnija Bramane.

Šķilbēnu pagasta pārvaldes vadītājs Andris Mežals atzinīgi vērtēja festivālu. „Patīk, ka festivālā ir iespējams klausīties dzeju un mūziku. Patīk, ka dzejnieki un mūziķi uzstājas kopā. Esmu priecīgs, ka festivāls norit latgaliskā sirsnīgumā. Centīšos turpmāk apmeklēt festivālu regulāri”, pārdomās dalījās A.Mežals.

Lai līdz nākamajam festivālam dzīvotu „Upītes Uobeļduorza” iespaidos, internetā ir jāsameklē festivālā iemīļotā mākslinieka ierakstītās dziesmas, piemēram, apmeklējot www.lakuga.lv, kur būs īsi video ar katras grupas un dzejnieku uzstāšanos, un klausoties šos priekšnesumus un mūziku tiks uzburta mazmazītiņa festivāla noskaņa ikdienā.


Написать комментарий

Vai kaut kas no pasākuma tiks rādīts pa TV un kad???? ļoti gribētos redzēt